Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 2430). Vārda „Piltiņkalns” nozīme saistīta ar pili, senu dzīvesvietu. Latvijā ir vairāki Piltiņkalni. Atsevišķi no šiem kalniem dēvēti par baznīckalniem, kas norāda uz saistību ar senām svētvietām, jo vārds „baznīca” apzīmē ne tikai kristiešu dievnamu, bet arī senās pagāniskās svētnīcas. Piltiņkalna kulta vieta atrodas ap 2 km uz DA no Dauguļiem, 500 m uz DA no Rībām. Piemineklis sastāv no 2 atsevišķiem pauguriem, kas apauguši ar mežu, bet labi izceļas apkārtnē. Tie ir ap 25 m augsti, ar stāvām malām, mākslīgi neapdarināti. Kalnus atdala ieleja ar padziļinājumiem galos, kas tiek saukti par svētdīķiem (Svētais Mārciņš, Cibas dīķis). Gan abos kalnos, gan ielejā redzami palieli apdeguši granīta akmeņi. Z pakājē senāk bijusi kapsēta, DR pakājē — Rožkalnu senkapi. Pie Mazdzelzskalnu mājām atradies upurakmens. Domājams, ka šis bijis plašākas apkārtnes kulta centrs. Kultūrslāņa nav. (J. Urtāns. Arheoloģijas pieminekļi Valmieras rajonā. 1991) Citi objekti tuvumā: Augstrozes pilskalns, Augstrozes ezers.
Stāstījums
Pierakstīti folkloras materiāli līdz šim nav atrasti. Vietējie iedzīvotāji nezina neko pastāstīt par objektu.
