Augstrozes Krusta kalns

2019-12-03 In Kalns Kulta Identitāte Latvija Rīgas reģions

Atrašanās vieta

Valsts: Latvija
Reģions: Rīgas
Novads: Limbažu
Pagasts: Umurgas

Citas norādes uz atrašanās vietu

Pie Augstrozes baznīcas

Koordinātes

lat=57.5069444444, lon=25.0011111111
57° 30′ 24″ N, 25° 0′ 3″ E

Apraksts

Krusta kalns ir nodalīts, liels un plašs izcēlums vai kalns pretim Augstrozes baznīcai pretējā ceļa pusē, respektīvi, uz R no baznīcas. Tas apaudzis lieliem kokiem, no kuriem īpaši izceļas lielas lapegles. Agrāk kalnā bijuši arī ozoli; viena liela ozola celms vēl saglabājies kalna D pakājē. Kalna virsma nedaudz viļņota, liekas, tās ir pēdas no senākiem rakumiem. Ar Krusta kalnu saistās liecības par senu ziedošanas vietu. Tagad par Krusta kalnu ziņas sniedza tam līdzās Krogzemos dzīvojošā Malda Dundure. Viņa atstāstīja jau iepriekš daudzreiz fiksēto teiku par kalnā apglabāto mīlas pāri. Agrāk viņas tēvs Krusta kalna galā zināja norādīt kapa vietu, no kuras varējis redzēt Augstrozes muižu. Kaut kad agrāk kalnā bijis ozolkoka krusts, kas laika gaitā iznīcis. Jaunākos laikos, 1980. gados, Krusta kalnā Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju grupa uzstādījusi jaunu krustu, kas vēl vēlāk nomainīts ar citu krustu, kurš arī tagad, brūni krāsots, atrodas kalna virsotnē. Iepriekš uzstādītais krusts pārvietots uz Augstrozes baznīcu. Pirms dažiem gadiem kalnu sakopuši mednieki.

Stāstījums

1) „Savā laikā Augstrozē dzīvojis ļoti bārgs kungs. Viņa meita iemīļojusi kāda zemnieka dēlu un aizvien satikusēs muižas tuvumā esošā kalnā. Kungs tomēr to novērojis un reiz abus jauniešus pārsteidzis pašā kalna virsotnē. Tas, lielās dusmās būdams, abus nonāvējis ar zobenu. Vēlāk kungs tai vietā licis uzcelt lielu krustu. Tad arī pats kalns ticis nosaukts par Krusta kalnu.” (Latvijas Folkloras krātuve 556, 10123) 2) Ziemeļu kara laikā, 1710. gadā, Pēteris I uzdāvināja plašu novadu Vidzemē, t. sk. Augstrozi, savam ģenerālim grāfam Mellinam. Grāfs pēc tam pārdeva Augstrozi no Šlezvigas izceļojušam baronam Kārlim fon Gersdorfam. Ir nostāsts, ka vēl 18. gs. 1. pusē augstrozieši pielūguši vecos latviešu dievus, jo pārdošanas līgumā norādīts, ka nocērtams pagānu svētozols un iznīcināmi upura altāri Ozolu kalnā, tagadējā Krusta kalnā. Tā vietā uzceļams krusts un palejā — baznīca, uzarami pagānu kapi un ierīkojama kristīgo kapsēta. (I. Zālīte. Umurgas pagasts. Ziemeļvidzemes ainavas noklusētie stāsti. Red. S. Ikauniece. Valsts meža dienests, 2011., 152. lpp.)