Papildmateriāli:
- Rekomendācijas seno svētvietu apsaimniekošanai: Rīgas plānošanas reģions
- Projekta “Kulta identitāte” tūrisma karte
Baznīcas kalns plānā ir trīsstūrveidīgs uzkalns, kas atrodas plašākas augstienes Z malā. Uzkalna garums A–R virzienā ir 55 m, platums A galā — 10 m, R galā — 20 m. D nogāze ir ap 5 m augsta, Z nogāze — ap 7 m augsta. Uzkalna DA pakājē ir mazs purviņš, kas jaunākos laikos nosusināts ar līdz 3 m dziļu grāvi, pārrokot augstienes Z malu uz A no Baznīcas kalna. Baznīcas kalna A pusē ir bijuši kungu kapi — Zemītes mācītāju kapi, kuri jaunākos laikos nopostīti. Uzkalna ZR nogāzē ir vairākas senas rakumu bedres, bet R galā — liela II Pasaules kara bunkura bedre. Nostāsti liecina, ka agrāk uzkalnā bijuši kapi, ka tas saukts par Baznīcas kalnu (uz kalna bijusi baznīca) vai Bērzu kalnu (kādreiz uzkalnā auguši bērzi). Mūsdienās vietējiem ļaudīm saglabājušās vien atmiņas par veciem kapiem šajā uzkalnā. Baznīcas kalna nozīme neskaidra, tomēr tam varētu būt bijusi arī sakrāla nozīme.
Pašlaik gar uzkalna D malu ved iestaigāta taka, bet citādi tas aizaudzis ar lapu kokiem un brikšņiem. Par Baznīcas kalnu nav nekādu zīmju vai norāžu, lai gan citādi tas viegli sasniedzams pa lielceļu un izejams pa iestaigāto taku.
Zemes patreizējais īpašnieks informē, ka kalnu tagad sauc Ziemeļu kalns, un uz turieni var nokļūt pa jaunizveidotu dabas taku- Birzītes dabas taka.