Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Zemgales
Novads: Dobeles
Pagasts: Zebrenes
Citas norādes uz atrašanās vietu
Svētes ezera austrumu krastā, 0,5 km no Zebrus ezera, purvainā un mežainā apvidū.
Koordinātes
lat=56.6190833333, lon=22.9925
56° 37′ 8″ N, 22° 59′ 32″ E
Apraksts
600 x 250 m liels un līdz 20 m augsts pacēlums purvainu ezeru un purvu ieskautā vietā, kas pieejams pa meža ceļu no dienvidu puses. Viss kalns noaudzis ar jauktu koku mežu, kas pats par sevi ir bioloģiski interesants. Kalna vidus plakums ir pļava, bet tai apkārt lapu koku mežs, kas vietām nogāzēs pāriet skujkoku mežā.
Stāstījums
Jau 19.gadsimtā Elku kalnu aprakstījis pazīstamais baltvācu pētnieks A.Bīlenšteins. Toreiz pie tā apzināti vairāki akmeņu krāvumu vaļņi, kas mūsdienās vairs nav saskatāmi. Akmeņi lielākā skaitā atrodami Svētes ezeram tuvākās kalna nogāzes apakšā. Kādreiz kalnā it kā bijis arī akmens ar dobumu vai iekalumiem, bet arī tas mūsdienās nav atrodams. Zināms, ka akmeņi no kalna kādreiz vesti prom būvniecības vajadzībām. Pēc nostāstiem kalnā kādreiz bijusi baznīca un zviedru laikos tur atradies saieta nams. Savukārt pēc nostāstiem kalna tuvumā esot Priesteru ceļš, kas savieno Elku kalnu pa Zebrus ezera dibenu ar kādu no pretējā krastā esošajiem pilskalniem. Iespējams, šie nostāsti atspoguļo kādus sēkļus ezerā, kas iztēlē likušies tik lieli, ka pa tiem varētu šķērsot ezeru. Zebrus Elku kalns 20.gadsimtā cietis no kara laika ierakumiem. 1999.gadā kalnā arheologa Jura Urtāna vadībā notika nelieli pārbaudes izrakumi 34 kvadrātmetru platībā, kuru laikā netika gūtas liecības par kalna mākslīgo izveidojumu. Arī veiktās fosfātu analīzes neliecināja par īpaši aktīvu cilvēku klātbūtni kalnā. Nedaudz paaugstināta fosfātu klātbūtne konstatēta tikai kalna augstākā daļā. Paralēli pētījumiem kalnā, pētīts tika arī Zebrus ezers, kurā konstatēts līdz 400 m garš un līdz 20 m plats sēklis, kas varētu būt uzskatāms par teikās minēto Priesteru ceļu. Uz A no Elkus kalna atrodas liels purvs, kura nosaukums ir Elku vai Elkus purvs.
Pievilcība
Interesants kā dabas tūrisma objekts, vislabāk zinoša gida pavadībā.
Pieejamība
Diezgan grūti pieejams.
Infrastruktūra, menedžments, ērtības
Norādes par Elku kalnu pie Svētes ezera un kalna R nogāzes apakšā. Tuvākās pilsētas ar tūrisma infrastruktūru- Dobele un Jaunpils. Dobelē apskatāmas Dobeles pilsdrupas, Dobeles amatniecības centrs, Upīša ceriņu dārzs u.c. Jaunpilī- Ievērojamākie apskates objekti- Jaunpils pils, Zviedru mūris, Jaunpils baznīca un ūdensdzirnavas, Struteles muiža, baznīca un parks. Elles kalni. Elles kalnos izbūvēta mākslīga ala, kurā Jaunpils baroni turējuši divus dzimtcilvēkus un likuši tiem tēlot “velnus”. Iespējams, ka vienīgais šāda veida objekts Latvijā.
Informācija uz vietas
Ir stends un norāžu zīmes.
Kapacitāte
10 – 40
Publicitāte
Populārs
Juridiskais statuss
Privāts
Komentāri
Kā senvieta nav īpaši uzskatāma, drīzāk interesants botānikas cienītājiem.
