Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Kurzemes
Pilsēta: Kuldīga
Citas norādes uz atrašanās vietu
Kuldīgā, Ventas upē pretim pilsētas centram.
Koordinātes
lat=56.96805, lon=21.9791666667
56° 58′ 4″ N, 21° 58′ 45″ E
Apraksts
Latvijas lielākais un slavenākais ūdenskritums izveidojies pār Pļaviņu svītas dolomītiem. Tas ir vienas pakāpes ūdenskritums ar augstumu 1,6 m. Tā platums ir 270 m, un tas ir platākais ūdenskritums ne vien Latvijā un Baltijā, bet arī visā Eiropā. Ventas rumba ir ļoti populārs tūrisma objekts un kuldīdznieku iecienīta atpūtas vieta. Ainaviski skati uz to paveras no abiem Ventas krastiem, no upes un arī no vecā tilta pār Ventu lejpus ūdenskrituma. Vasarās pa ūdenskrituma augšmalu 10–15 minūtēs var pāriet pāri Ventai.
Stāstījums
Ventas rumba ir viens no retajiem Latvijas ūdenskritumiem, par kuru pierakstītas teikas. Domājams, pirmoreiz teika par Ventas rumbas rašanos publicēta F. Brīvzemnieka sastādītajā teiku izlasē (1887) krievu valodā. Tajā stāstīts, ka latvieši ar līviem karojuši, līvi lūguši savu dievu Piktuli palīgos, un tad Velns gājis uz Briežu braslu, paķēris akmeņu kaudzi, pa pusei aizbēris Ventu pie Kuldīgas, bet, nesot otru kaudzi, dziedājis gailis un Velns aizbēdzis. No pirmās Velna nestās kaudzes tad arī radies ūdenskritums — rumba. Turpat citā teikā (Nr. 24) stāstīts, ka Kuldīgu cēluši milži, tie kādu reizi kāvušies un izspārdījuši Ventā dziļu bedri, kur radies ūdenskritums, bet paši milži vēlāk mērī izmiruši. Teikas par Ventas rumbas izcelšanos pārpublicētas arī A. Lerha-Puškaiša latviešu tautas teiku un pasaku krājumā. Savukārt vācu valodā teika, kurā ūdenskrituma izcelsme saistīta ar tradicionālām velna aktivitātēm, publicēta Bienemann Fr. jun. Livländisches Sagenbuch. Reval, (1897, teika Nr. 7.). Vēlākos gados teikas bieži citētas dažādos tūrisma ceļvežos. Piemēram, J. Delle tūrisma ceļvedī „Venta un Abava” (1932) stāsta: „Velns apjēmies aizsērst Ventas upi, lai noslīcinātu Kuldīgas pilsētu un apkārtni. Pašā pusnaktī viņš aizgājis jūdzes divi augšpus Ventas pie Briežu brasla, kur pulka akmeņu, un sajēmis lielu, lielu kaudzi. Jau atstiepis kaudzi līdz pilsētai un steidzies pēc otras — te piepēži nodārdējis tāds troksnis, ka turienes virsaitis atmodies. Viņš piecēlies, izgājis no istabas — redz: Ventas upe jau pa pusei aizsērsta. Nopratis, ka velns te ķērnājies. Kā nu līdzēties? Aizskrējis uz vistu kūti, sacirtis ar rokām pa kažoku un iedziedājies kā gailis. Gailis atmodies, domājis, ka otrs gailis dziedājis un dziedājis arī pats. Velns, izdzirdis gaiļa dziesmu, nosviedis otru klēpi zemē un pats aizlaidies. No pirmā velna klēpja bija izcēlusies Rumba; bet otru klēpi, gailim dziedot, nometis augšpus tās. Tur nu šis akmeņu klēpis tikām gulējis, gulējis, kamēr pārvērties par pārkaļķiem. Ventas kreisā krastā, dažus kilometrus augšpus tilta, redzams pārkaļķa slānis. Slānis nav biezs, kādēļ izmantots netiek.”
Pievilcība
Izcila
Pieejamība
Ļoti viegli pieejama. Ir norādes zīmes un informācijas dēlis pirms objekta. Jādodas kājām no kafejnīcas „Pīlādzītis” autostāvvietas pa taku aptuveni 250 m vai no pilsētas puses 50 m no Pils ielas (Kuldīgā). Redzama arī no vecā Kuldīgas ķieģeļu tilta.
Infrastruktūra, menedžments, ērtības
Objekts ir labiekārtots un tiek uzturēts ļoti labā stāvoklī. Labiekārtošanas darbus veic Kuldīgas novada pašvaldība. Lejup no auto stāvlaukuma ved labiekārtotas kāpnes. Tālāk abās ūdenskrituma pusēs ir kāpņu sistēma. Mārtiņsalas pusē ir zilā karoga labiekārtota pludmale, WC, sporta laukumi, bērnu spēļlaukumi, lieli koka galdi un soli. Pie Stendes ielas un kafejnīcas „Pīlādzītis” autostāvvietas ir brūnā informācijas zīme „Ventas rumba”;
Informācija uz vietas
Pirms Mārtiņsalas tiltiņa ir trīspusējs liels tūrisma informācijas stends ar informāciju trīs valodās un fotogrāfijām par objektu dažādos gadalaikos.
Kapacitāte
41 un vairāk
Publicitāte
Populārs
Juridiskais statuss
Pašvaldības īpašums
Komentāri
Plašākais Ventas rumbas apraksts lasāms A. Grīnberga grāmatā „Latvijas ūdenskritumi un krāces”, kas izdota Rīgā 2011. gadā.
You might also like
