Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Vidzemes
Novads: Gulbenes
Pagasts: Tirzas
Citas norādes uz atrašanās vietu
Mājas „Zvanulejas”
Koordinātes
lat=57.141234002902, lon=26.434883561917
57° 8′ 28″ N, 26° 26′ 5″ E
Apraksts
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 868). Par svētavotu rakstiskas ziņas atrodamas jau kopš 1748. gada, bet plašāk tas aprakstīts 1832. gadā, kad to apskatījis mācītājs K. Šilings. Viņš aprakstījis ļaužu rosību ap avotu, tradīcijas un kulta rituālus. Tirzas svētavota augstvērtīgais un garšīgais ūdens joprojām ir ļoti iecienīts. To apmeklējot arī ekstrasensi, kas avota ūdeni uzlādējot (Delfi, 2012, ER). Avotam pāri izveidota nojume, kas atgādina nelielu namiņu.
Stāstījums
Pēc nostāsta, dziedinošu spēku avota ūdenim piešķir tas, ka ūdens iztekot no kapsētas un baznīcas apakšas. Par avotu stāsta arī teikas. Īpaši dziedinošs spēks avotam esot tikai Jāņu naktī. Pirmās ziņas par avota izmantošanas sākumu saistās ar zviedru-krievu kara laiku (1700–1721), kad kāds smagi ievainots virsnieks te nomazgājies un kļuvis vesels. Tirzas svētavotu savā darbā „Klibais Ješka” attēlojis arī Jānis Poruks (Gulbenes bibliotēka, 2012, ER). „Pie kungu kapsētas pretī Tirzas baznīcai zem lielas, vecas gobas ir avotiņš, ko daži sauc par Dzīvības avotiņu. Daži viņu sauc arī par Veselības avotiņu. Vecos laikos šis avotiņš ticis turēts par svētu. Ļaudis domājuši, ka ar viņa ūdeni varot izdziedēt dažādas slimības, sevišķi, ja to smeļot un lietojot Jāņu vakarā. Tāpēc Jāņu vakaros ap avotiņu slimus un vājus zirgus un citus lopus, arī slimus cilvēkus izģērbuši un aplējuši ar avotiņa ūdeni. Daži apmeklētāji ņēmuši muciņās un pudelēs ūdeni līdzi uz māju, citi aiziedami metuši avotiņā sidraba naudu. Reiz Tirzas kungs aizliedzis avotiņu apmeklēt. Tomēr cilvēku ticība avotiņa ūdenim bijusi tik liela un tik stipra, ka tie nebijuši atturami. Tad kungs licis avotiņu aizmest. Bet, tikko avotiņš bijis aizmests, kungs palicis akls. Pēc kāda laika viņš licis avotiņu atrakt, izmūrēt ar cementu un arī pats braucis pēc ūdens. Nu kungs palicis atkal redzīgs un ticējis, ka avotiņš ir svēts. (L.Tiltiņa. Z. Lancmaņa kr. Novadu teikas. Vidzeme. Sast. L.Rezakova. 2007)
Pievilcība
Avots atrodas Zvanuleju māju pagalmā, tāpēc apkārtne ir sakopta. Objekts vizuāli pievilcīgs un apskates vērts. Otrpus ceļam ir Tirzas luterāņu baznīca un nedaudz tālāk ir bijusī muiža — iespējams apvienot vairāku objektu apskati.
Pieejamība
Objektu atrast nav problēmu. Ir brūnā norādes zīme Zvanuleju māju iebraucamā ceļa sākumā. Uz avotu ved ne sevišķi iestaigāta taka — ziemā jāuzmanās, jo taka ved lejup un īsti nav kur pieturēties. Pie paša avota ir norādes zīme „Svētavots. Kulta vieta”.
Infrastruktūra, menedžments, ērtības
Objekts un teritorija ap to sakopta. Avotam pāri nojume, kuras iekšpusē tiek uzkrāts avota ūdens. Blakus ir plats sols, nojumes iekšpusē spainītis un krūze ūdens ņemšanai, bet ārpusē — maza plastmasas caurule, pa kuru tek avota ūdens. Pie nojumes ir koka grīda, kas lietainā laikā ļoti slidena. Blakus aug vītols, tajā iekārtas sarkanas lentītes. Nojume iekļaujas kopējā mājas saimniecības ēku kompleksā.
Informācija uz vietas
Blakus avotam ir norādes zīme, kurā teikts, ka avots ir kulta vieta, bet cita veida informācijas nav. Māju saimniece stāsta par avota pielietojumu senākos laikos; šis stāsts gan nav nekur dokumentēts.
Kapacitāte
10 – 40
Publicitāte
Zināms
Juridiskais statuss
Privāts
