Svētmeitu akmens

2020-02-20 In Akmens Kulta Identitāte Kurzemes reģions Latvija

Atrašanās vieta

Valsts: Latvija
Reģions: Kurzemes
Novads: Mērsraga
Pagasts: Mērsraga

Citas norādes uz atrašanās vietu

Ļoti biezos un brikšņainos mežos, apmēram 3,5 km uz ZR no Mērsraga centra, tālu no ceļiem un mājām.

Koordinātes

lat=57.3619444444, lon=23.0769444444
57° 21′ 42″ N, 23° 4′ 36″ E

Apraksts

Skaists un izmēros liels dižakmens, kas slēpjas dziļos Kurzemes mežos. Akmens izmēri: garums 6,55 m, platums 3,6 m, augstums 2,3–2,9 m, apkārtmērs 17,1 m, tilpums ~35 kubikmetri. Atlūzas izmēri: garums 2,25, platums 0,2–0,3 m, augstums 1,3 m. Pēc sastāva tas ir sarkans lielkristālisks granīts. Pārgājiens uz šo dižakmeni var prasīt vairākas stundas, bet tas ir tā vērts — teiksmainais akmens izskatās kā apsūnojis šķūnītis meža vidū. Apkārt akmenim — apslēptās mantas meklētāju izrakņātas bedres.

Stāstījums

Ir teikas, ka akmenī dzīvojot svētās meitas, kuru rosīšanos varot saklausīt. Pēc nostāstiem, divpadsmitos dienā varot dzirdēt, kā dūc svētmeitas ratiņš. Ar akmeni ir saistīti nostāsti ne vien par vērpjošu svētmeitu, bet arī jūras laupītāja Markgrāfa pili un apslēptu mantu. Akmens sānos agrāk bijusi redzama „durvju vieta”. Kā „svēto meitu” akmens tas ir unikāls, jo faktiski vienīgais Latvijā tieši ar šādu nostāstu. Biežāk svēto meitu nostāsti saistīti ar alām — Māras kambari un Svētmeitu kambari (abas vietas Kurzemē), kur mitoloģijas pētnieki tās saista ar pazemes dievībām. Varbūt arī šeit ticis uzskatīts, ka akmens saistāms ar kādām pazemes dievībām, bet iespējams arī, ka akmens nosaukums ir tikai dažus gadsimtus vecs un saistīts ar kristietību.

Pievilcība

Viduvēja

Pieejamība

Grūti pieejams. Nav norādes zīmes. Objekts atrodas purvainā apvidū, brikšņainos lapu-skuju koku mežos. No ceļu krustojuma mežā jādodas kājām purvainā apvidū, brikšņainos mežos. Gājiens kājām var ilgt aptuveni stundu, jo akmens ir biezā egļu apvidū un nav viegli pamanāms. Akmens apaudzis ar sūnām un nav viegli pamanāms.