Senais kulta kalns, kāds raksturīgs pie daudziem Kurzemes pilskalniem, arī šeit atrodas tā tiešā tuvumā. Tas ir ap 4 m augsts un 20 x 40 m liels uzkalns, kas apaudzis ar nedaudziem lapu kokiem. Kalna nogāzes izrakņātas ar vecām grantsbedrēm, tajās jau 20. gadsimta sākumā vai pat vēl senāk samests liels daudzums no tuvējiem laukiem novāktu akmeņu. Nevienā no šiem akmeņiem pētniekiem nav izdevies atrast kādas kulta akmeņu pazīmes.
Pēc arheoloģiskiem pētījumiem, kas E. Šturma vadībā notikuši 1937. gadā, kalnā konstatētas desmit 11.–14. gadsimta upurbedres. Spriežot pēc atradumiem, tās attiecinātas uz kuršiem. Šādi kulta kalni ar upurbedrēm zināmi maz, un to plašāka izpēte vēl ir nākotnes uzdevums.
Blakus esošais pilskalns smagi postīts padomju laikā — 1987. gadā.