Papildmateriāli:
- Rekomendācijas seno svētvietu apsaimniekošanai: Zemgales plānošanas reģions
- Projekta “Kulta identitāte” tūrisma karte
- Andra Grīnberga grāmatas “Zemgales reģiona senās kulta vietas” elektroniskā versija.
Akmens izmēri: garums 3,20 m, platums 1,3 m, augstums 2,4 m, apkārtmērs 8,30 m, tilpums 5 kubikmetri. Blakus – atlūznis 2,2 x 1,4 x 0,8 m. Tumšpelēks gneiss.
Velna akmeni apzinājuši un nosaukumu noskaidrojuši Māra un Juris Urtāni 2010.gadā. Teika stāsta, ka Slates pusē dzīvojis Velns, bet Maslatē kādās mājās ragana. Slates puses ļaudis uzskatīti par Velna ļaudīm. Ragana nekādi nav likusi Velnam mieru, tāpēc Velns nolēmis viņai atriebties, atradis lielu akmeni un nesis, lai uzmestu raganas mājai un raganu nosistu. Dziedājis gailis, Velns akmeni vēl nebija aiznesis līdz raganas mājai, tāpēc akmeni nosviedis un pats ieskrējis Ezerpurvā. Gaiļa glābjošās dziedāšanas dēļ raganas mājas, kas atrodas uz rietumiem no Slates sila, vēlāk nosauktas par Gaiļiem.
Tuvējā apkārtnē atrodas vairākas senvietas – apmetnes un senkapi.