Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Vidzemes
Novads: Amatas
Pagasts: Amatas
Citas norādes uz atrašanās vietu
Skujupes gravā, ap 600 m uz D no vietas, kur Skujupe šķērso ceļu (augšup pa upi) Amata–Melturi, tuvākās apdzīvotās mājas — Spuģi.
Koordinātes
lat=57.1972222222, lon=25.2905555556
57° 11′ 49″ N, 25° 17′ 26″ E
Apraksts
Skuju Upurakmens (arī Skujupes upurakmens) ir iespaidīga izmēra, apaļīgas formas sarkanā rapakivi granīta veidojums. Grūti pieejamā atrašanās vieta, nosaukums un nostāsti, ka šeit kristīti bērni, varētu liecināt par piederību seno kulta objektu kategorijai. Akmens apkārtmērs ir 13 m, augstums 2,8 m, garums 4,65 m, platums 3,65 m. Pašlaik sašķēlies, tam virsū sakritušas lielas, nokaltušas egles. Tuvumā Kalnasmīžu avots, Āraišu ezerpils, Āraišu baznīca, Amatciems. Atrodas A/S Latvijas Valsts Meži īpašumā.
Stāstījums
Tautā saglabājušies nostāsti, ka pie akmens kristīti bērni. (Cēsu rajona padome, 2001, Iepazīsti Cēsu novadu.) „Ik pavasari Jurģu dienas agrā rītā visi Skuju ļaudis esot gājuši uz Akmeni Ūsiņam mielastu aiznest, lai tas cauru gadu gādātu par zirgiem un bitēm. Bet Jūlīte (Jūle Paegle, novadpētnieces Melānijas Vanagas vecāmāte, dzimusi 1858. g.) zināja pastāstīt, ka agrā bērnībā pie šī upurakmeņa ticis pārkristīts viņas tēvs Mārcis. Akmens novietojies upītes vidū un balstās uz savas šaurākās malas kā milzīgs, zaļš, šķautņains kristāls, sūnu segā ietinies. Skuju ļaudis šo upurakmeni saukuši īsi — tikai par Akmeni. Domāju, ka tagad mēs to varam saukt Skuju upurakmeni.” (G. Eniņš. 1993. Pēdējais upurakmens.)
Pievilcība
Pats akmens iespaidīgs, skatu bojā tam virsū sakritušie milzu egļu stumbri kā arī nepievilcīgais ceļš uz akmeni.
Pieejamība
Akmens atrodas aizaugušā, brikšņainā, kokiem aizkritušā upītes gravā. Norāžu nav. Apskatāms bez maksas. Praktiski nav atrodams bez zinoša gida pavadības.
Infrastruktūra, menedžments, ērtības
Nav
Informācija uz vietas
Nav
Kapacitāte
0 – 9
Publicitāte
Zināms
Juridiskais statuss
Valsts īpašums
