Sietiņiezis un tā Velnala

2019-12-19 In Ala Kulta Identitāte Latvija Vidzemes reģions

Atrašanās vieta

Valsts: Latvija
Reģions: Vidzemes
Novads: Kocēnu
Pagasts: Vaidavas

Citas norādes uz atrašanās vietu

Gaujas labajā krastā, ap 15 km lejpus Valmieras

Koordinātes

lat=57.4266666667, lon=25.3863888889
57° 25′ 36″ N, 25° 23′ 11″ E

Apraksts

Ģeoloģisks-ģeomorfoloģisks piemineklis – valsts aizsargājama dabas teritorija. Sietiņiezis ir lielākais balto smilšakmeņu atsegums Latvijā. Gaujas Nacionālā Parka , Natura2000 teritorija. Objekta saistība ar kultu izriet no teikām par Velna darbībām gan pie paša ieža, gan apkārtnē. Lielākais smilšakmens izcilnis Sietiņieža dienvidu daļā nosaukts par Velna papēdi; D daļā, pie iegruvuma, atrodas arī Sietiņieža velnala. Sietiņieža velnala ir ~10,5 m gara. Ala unikāla ar to, ka tai abi gali vaļēji; te, netālu no agrākas, jau sagruvušās smilšakmens arkas vietas veidojas jauna arka. Pie ieejas ala ir plaša un augsta (5 m plata, 4 m augsta, 2,5 m dziļa), tālāk sašaurinās (30 cm augsta, 70 cm plata), līdz otrā pusē atkal veido piltuvi (dziļums 8 m, platums līdz 13 m), kas uztver visus sniega un lietus ūdeņus, kuri, tekot caur alu, to paplašina. (S. Laime, 2009) Alas augstums ir 1,2 m, grīdas platība 25 m2. Citi objekti tuvumā: Antonu velnakmens, Pobrenča avots, Vaidavas ezers, Zviedru priede, Stoķu klintis un Veselības avots.

Stāstījums

„Kokmuižas pagastā Gaujas labajā krastā pie Sietiņu mājas atrodas tā sauktais Sietiņa iezis. Uz tā agrāk sēdējis velns, neviens mācītājs nav varējis to izdzīt, jo katram bijuši grēki. Beidzot Rubenes mācītājs aizdzen Velnu caur iezim Gaujas atvarā. Vēl tagad iezī palicis velna caurums, kur mazie velni nesuši akmeņus, bet, Sietiņu gailim dziedot, izmetuši tos Briežu muižas tīrumā. Viņi gribējuši taisīt tiltu par Gauju.” (23, 7306, tc. M.Ivane, 70 g. v., pierakstījis K. Bukums 1926. g. Valmieras novada teikas. 1999.) „Sietiņa iezī, bijušā Velna mājoklī, alā, perinājoties milzīgi lieli vanagi kā aitas, un tos iedzīvotāji saucot par būmaņiem.” (9679 Bukums, Sast. I. Ruberte. Valmieras novada teikas. 1999.) (Vairāk sk.: S. Laime, 2009)

Pievilcība

Objekts ir unikāls Latvijas mērogā galvenokārt kā dabas objekts, mitoloģiskā nozīme un saistība ar kultu ir sekundāra. Labi veidota un uzturēta vide, infrastruktūra.

Pieejamība

Nepārprotamas un loģiskas norādes zīmes no būtiskākajiem ceļiem, pa kuriem var nokļūt objektā. Objekta pieejamība laba, vienīgi trepju dēļ var būt apgrūtināta cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Auto stāvlaukums ~300 m no objekta. Apskatāms bez maksas.

Infrastruktūra, menedžments, ērtības

Objekts labiekārtots: informācijas stendi, atpūtas vietas, velonovietnes, ugunskura vieta, drošības norobežojumi, kāpnes un skatu laukumi. Uzturēšanu veic Gaujas Nacionālā Parka administrācija.