Cilindriski apkalts akmens, kam nogludināta virsma, kurā iekalts aplis ar sadalījumu četros sektoros. Akmens izmēri: garums 1,50 m, platums 1,50 m, augstums 0,80 m, apkārtmērs 4,70 m. Domājams, ka akmens atrodas savā sākotnējā vietā, kur tas izkalts.
Teorētiski tas varētu būt sens kulta akmens, jo tas gluži neatbilst dzirnakmeņu kalšanas vajadzībām — nav kalta cauruma vidū, bet izkalta varbūtējā saules zīme, kādas raksturīgas senajiem skandināviem. Taču šos laikus šķir gadu tūkstoši, šeit esošais objekts ir jaunāku laiku darinājums. Kalšanas tehnika ir mūsdienīga, līdz ar to nevar runāt par ļoti senu kulta vietu. Akmens pielietojums ir nezināms. Romantiski ļaudis akmenim pavisam nesenos laikos devuši Saules akmens nosaukumu, kas (līdz tam akmenim nebija vārda) ir iegājies apritē, un, tā kā nav alternatīvu, tad vietas atpazīšanai tas ir lietojams. Šis ir interesants objekts kā pseido-senvieta. Līdzīgs objekts ar citādiem virsmas iekalumiem 1990. gados bija populārs Valmieras apkārtnē, ko arī atsevišķi entuziasti uzskatīja par varbūtēju kulta akmeni, bet izrādījās, ka to kā pusgatavu dzirnakmeni izkaluši vācu karavīri 1. Pasaules kara laikā.
Akmens ir ieguvis nosaukumu “Saules akmens”, jo tajā ir iekalta saules zīme. Latvju rakstos saules apzīmējumi ir apaļi priekšmeti (lode, ola, zelta zīle u. c.), kuru ritēšana mitoloģijā apzīmē Saules kustību debess velvē. Visvienkāršākajā veidā Saules zīme ir aplis. Saules zīme simbolizē auglības un siltuma rituālus.