Riņņukalna apmetne un Upurakmens
Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Vidzemes
Novads: Burtnieku
Pagasts: Vecates
Citas norādes uz atrašanās vietu
Pie Salacas iztekas no Burtnieku ezera (kreisajā krastā)
Koordinātes
lat=57.7933333333, lon=25.1536111111
57° 47′ 35″ N, 25° 9′ 12″ E
Apraksts
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 2511). Sena kulta vieta un viena no pirmajām atrastajām akmens laikmeta apmetnes vietām, kas zinātniski pētīta jau no 19. gs. Apmetnes vietā lielos daudzumos atrastas seno cilvēku barības atliekas — asakas, gliemežvāki, arī dažādas senlietas. Upurakmenim ir divi šķīvjveida iedobumi (35 x 30 x 2 cm un 32 x 30 x 2 cm}. Atstatums starp šķīvjiem — 6,5 cm, atstatums starp šķīvju centriem — 45 cm. Atsevišķi pētnieki uzskata, ka akmens vairāk lietots sadzīviskām vajadzībām – pulēšanai, asināšanai (V. Avotiņš, I. Lukss. No Burtniekiem līdz jūrai. 1999). Izrakumos atrasti arī daudzi kaula darba rīki, harpūnas, makšķerāķi, īleni, dunči u. c. Akmens atrodas Salacas krasta niedrēs, 4 m uz Z no krūmiem, kas ir starp upi un Riņņu kalnu, 15 m uz Z no Riņņukalna apmetnes, vasarā — 1 m uz D no ūdens, dūksnainā vietā, niedrēs. Palu laikā tas ir pilnībā zem ūdens vai dūņām. Ļoti reti sastopams dobumakmeņu tips (Latvijā tikai 3 objekti). Riņņukalna dobumakmens ir senāk zināmais. Pētījumi liecina, ka Riņņukalns bijis apdzīvots jau II g.t.p.m.ē. (J. Graudonis, J. Urtāns. Senatnes pēdās. 1961). Apkārtnē: Vecate, Vecates parks, Salacas izteka, Tūteres ozola vieta.
Stāstījums
Neapšaubāmi mākslīgi (cilvēku) veidoti dobumi. Iespējams, ka tā virsmā mēģināts ieveidot vēl trešo dobumu; katrā ziņā, ir viena vieta, kur virsma izskatās gludināta. To aprakstījuši K. G. Zīverss (1875), P. Helmings (1875), K. Grenviks (1876) u. c. Par Riņņukalnu pirmie pētnieku ziņojumi ir 1896. gadā, 10. arheologu kongresā Rīgā (W. F. Hacker) (MKPZPP arhīvs, inv. nr. 15050 I). Agrāk šajā vietā bija lēzens dobums, kas kļuvis par kalnu, aizpildoties ar kultūrslāni, kas galvenokārt sastāvējis no gliemežnīcu lauskām (MKPZPP arhīvs, inv. nr. 29490 7314 -6). saukts arī par šķīvjakmeni un ir samērā liels retums (A. Grīnbergs. Unikālais Riņņukalna dobumakmens nav pazudis! – Vides vēstis, 07.2008.)
Pievilcība
Unikāla vieta saturiskā nozīmē; vizuālā pievilcība relatīva, ja vien nav labas interpretācijas. Akmens lielāko daļu gada var nebūt redzams vispār.
Pieejamība
Objekta sasniegšana diezgan sarežģīta, ~1 km jāveic pa pļavām (daļēji aizaugušas), jāšķērso grāvji. Norādes zīmju nav. Akmens var nebūt redzams (zem dūņām vai ūdens). Apskatāms bez maksas.
Infrastruktūra, menedžments, ērtības
Nav
Informācija uz vietas
Nav
Kapacitāte
0 – 9
Publicitāte
Zināms
Juridiskais statuss
Pašvaldības īpašums