Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Kurzemes
Novads: Kuldīgas
Pagasts: Turlavas
Citas norādes uz atrašanās vietu
“Atālmauļu” māju pagalmā
Koordinātes
lat=56.828326, lon=21.741253
56°49′ 42″ N, 21° 44′ 28″ E
Stāstījums
Agris Dzenis, 13.01.2019, Facebook
Tikpat unikāls kā kuršu ķoniņu brīvciemi bija tā sauktais Peniķa stabs – Ķoniņciema īpašā statusa simbols un piemineklis Peniķu ciltstēvam Andrejam.
Pirmoreiz stabs minēts jau 1827. gadā, kad Jelgavā strādājošais franču skolotājs Žans Fransuā Turī (Jean Francouis Thoury) ceļoja pa Kurzemi: ”Apmēram 12 vai 15 verstis tālāk [no Aizputes], ciemā, kas atrodas pie ceļa, mēs ieraudzījām uz staba esošu, zem stikla ierāmētu jātnieka attēlu ar šādu uzrakstu: Johans Andrejs Peniķis, 1491. Kuršu Ķoniņa brīvciems, 31 dvēseles (Johann Andreas Pennyk, 1491. Freidorf, Kurischer König, 31 Seelen).
Šinī sakarā man tika sniegtas interesantas vēsturiskas ziņas. Minētais zemnieks no gūsta ir atbrīvojis kaujā sagūstīto Polijas karali. Šis valdnieks savam atbrīvotājam kā atalgojumu piešķīris zemes gabalu šinī apvidū, kā arī brīvību viņam un viņa dzimtai nebūt klaušu zemniekiem, taču ar pienākumu ievēlēt birģermeistaru savu lietu izspriešanai.”
Tērbatas universitātes profesors Frīdrihs Krūze 1839. gadā bija novērojis, ka Andrejs Peniķis ir uzgleznots ar eļļas krāsām uz koka plāksnes ciema sākumā, pa kreisi no ceļa, kā jātnieks ar dzeltenu vesti, baltām biksēm, sarkanu karogu un melniem jātnieka zābakiem. Zem attēla ir uzraksts ”Andrey Pennick 1491”. Domājams, šis stabs – ieapaļa kolonna ar koka plāksni augšdaļā – redzams arī Jāņa Krēsliņa 1895.g. fotogrāfijā.
20.gs. sākumā stabs atjaunots citā veidolā. 1929. gadā Ķoniņciema saimnieks Ādams Peniķis atcerējās: kad viņam bijuši divpadsmit gadi, atjaunots Peniķa stabs, saukts arī par Ķoniņciema pieminekli. Pēc atjaunošanas tam apkārt sapulcējušies visi Peniķi un dzēruši no lielā Peniķu kausa. Arī mazais Ādams piesaukts klāt, lai dzerot, jo šis arī esot Peniķis. Par koka kausu aptuveni 6 litru tilpumā Ā. Peniķis stāstīja, ka tas pastāvot tikpat ilgi, cik Ķoniņciems, un lietots tikai svinīgos gadījumos.
1912. gadā stabs aprakstīts kā aptuveni 2,5 m augsta, četršķautņu ozolkoka kolonna, kuras galā uzstādīts dēlis ar Ķoniņciema ģerboņa attēlu – jātnieku ar dzeltenu ādas vamzi, dzeltenu lentu pār krūtīm, ādas jostu ar zobenu pie tās, violetām biksēm un zābakiem, sarkanu standartu rokā. Virs attēla bija uzraksts vācu un krievu valodās: Andrei Pennick, 1491, apakšā: Andrei Pennick 1491 – 39.13 Ko nozīmē šie kļūdainie gadskaitļi, nav zināms. Satrunējušais stabs esot nogāzies drīz pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā. Uz audekla gleznotais ģerbonis nonāca Liepājas muzejā.
2018. gadā vienīgās apdzīvotās Ķoniņciema saimniecības saimnieki – Peniķu ģimene pie savām Atālmauļu mājām uzstādīja jaunu stabu ar Valsts Heraldiskās komisijas apstiprinātu ģimenes ģerboni.
Juridiskais statuss
Privāts
