Akmens apkārtne aizaugusi krūmiem un kokiem. Akmens virsma ir plakaniska, slīpa, ar slīpumu pret upi, blakus ir vecupe. Akmens (ap 2,1 x 2,0 x apm. 0,3 m) malas ir apdrupušas vai apdauzītas, bet virsma ir grubuļaina, apaugusi ar zaļām sūnām. Nekādus iedobumus akmenī nevarēja ieraudzīt. Varētu pieļaut, ka akmens kādreiz ir noripojis vai noripināts lejā no Amulas ielejas malas, bet var arī būt, ka akmens atrodas savā sākotnējā vietā. Te Amula ar Imulu saiet vistuvāk kopā. Pēc teikām Velns gribējis upes savilkt kopā. Iespējams, ka Mazskudru Velna papēža akmenim un tuvīnajam Zāģeru Velna akmenim otrpus upei kā sakrālās ainavas elementiem ir bijusi kāda nozīme šajās mitoloģiskajās teikās.
- „Aiz Pūces kroga un Matkules Strīķu mājām saiet Abavas pietekas Amulis un Imulis uz kādiem trīs simti soļiem kopā. Veci ļaudis stāsta, ka te Vells, gribēdams abas upes salaist kopā, jēmies sagrābt starpā atronamo zemi saviem lieliem nagiem un aiznest projām. Kad tas bijis to zemi starp abām upītēm ar abām rokām no katras puses sagrābis, šo grābienu jau labi cieti sakampis un uz augšu pacēlis, te padziedājis gailis, un Vells nu atstājis grābienu tādu, kāds tas vēl šodien tur redzams.” (Kurzeme. Novadu teikas. Sak. Laura Rezakova. – Rīga, Jāņa Rozes apgāds, 2008., 75. lpp.)
- „Matkules pagastā Tukuma apriņķī kādā vietā Imulas un Amulas upes atrodas apmēram 280 metru viena no otras. Par šo vietu stāsta šādi: Reiz Velns nodomājis abas upes — Imulu un Amulu — salaist kopā. Skrējis šurp kaut kur no Lautes puses. Sagrābis ar abām rokām zemes un bēris tik maisā. Izgrābis jau labu daļu, un palikusi jau prāva ieleja. Maiss jau nācis pilns, bet te uzreizi iedziedājies gailis. Velns, ne vārda neteicis, pacēlis maisu, atstājis darbu nedarītu un licies prom. Bet pirmajā rāvienā maiss zemes smagumu neizturējis, un daļa zemju un akmeņu izbiruši Amulas otrā krastā, kur vēl šodien tur redzami. Bet abas upes tā kopā nav salaistas.” (LFK 1840, I. Jūlijs Birzenbergs Tukuma Matkulē, 60 g.v.; pier. V. Birzenberga 1948.; Latviešu tautas teikas. Izcelšanās teikas. – Rīga, 1991. 169. lpp.)
Mazskudru Velna papēža akmens atrodas tādā vietā, ka bez zinātāja to ir grūti atrast. Mazskudru mājās akmeni zina norādīt, tomēr māju ļaudis īpaši nevēlētos, lai akmens tiktu iesaistīts plašākās tūrisma aktivitātēs. Par akmeni nav informācijas citādi bagātīgajos Kandavas TIC materiālos.
Projekta “Kulta identitāte” arhīvs
