Viens no visvieglāk pieejamajiem Latvijas bļodakmeņiem. Izmēri: garums 1,70 m, platums 1,45 m, augstums 1,0 m, apkārtmērs 5,00 m. Granītporfīrs — oranži brūngans. Akmens virsma sadēdējusi, ir dažas nelielas plaisas. Akmens, domājams, pārvietots. Bļodveida dobuma diametrs augšmalā ir 40–41 cm, iekšpusē, apakšmalā 36–37 cm, dziļums nevienmērīgs, no 5 līdz 10 cm, atkarībā pret malām. Dobumā iekaltās rievas platums apakšdaļā ir 2–3,5 cm, rievas dziļums attiecībā pret bļodas vidu ir 2–4 cm. Dobuma attālumi no dobumakmens malām — no 47 līdz 75 cm, kas liecina, ka akmens nav precīzi apdarināts. Dobums, kāds tas ir izkalts jeb atstāts, noteikti neder graudu malšanai. Sānmalu rievas bļodakmenim nav. Pie pašreizējā novietojuma R sānā, kur akmenim atšķelts gabals no sāna, ir četras kaluma vietas: 7–9 cm platas, 5–8 cm garas (augstas), 0,5–2,5 cm dziļas. Dobumakmens vairākkārt aprakstīts dažādos literatūras avotos.
Tā kā bļodakmens ir līdz galam neizkalts, iespējams, tas labi parāda bļodakmeņu izgatavošanas darbu secību, ka vispirms meistars ķēries pie dobuma veidošanas, malu apdari atstājot uz vēlāku laiku. Bļodakmeņus uzskata par seniem kulta akmeņiem, kuru dobumos varētu būt likti nelieli ziedojumi.
Bļodakmeni atklājis arheologs Juris Urtāns 1991. gadā, to nosaucis par Mazgramzdas Bērzu dobumakmeni un jau tad norādījis, ka akmens ņemams valsts aizsardzībā. 2012. gadā tas joprojām nav valsts aizsardzībā, kaut gan nešaubīgi ir uzskatāms par senu dobumakmeni.