Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Kurzemes
Novads: Priekules
Pagasts: Priekules
Citas norādes uz atrašanās vietu
Priekules–Skodas šosejas labajā pusē, 6 km no Priekules, pie autobusu pieturas „Bērzi”, krūmos, 11,5 m no šosejas un 14 m no autobusu pieturas.
Koordinātes
lat=56.3911833333, lon=21.6192666667
56° 23′ 28″ N, 21° 37′ 9″ E
Apraksts
Viens no visvieglāk pieejamajiem Latvijas bļodakmeņiem. Izmēri: garums 1,70 m, platums 1,45 m, augstums 1,0 m, apkārtmērs 5,00 m. Granītporfīrs — oranži brūngans. Akmens virsma sadēdējusi, ir dažas nelielas plaisas. Akmens, domājams, pārvietots. Bļodveida dobuma diametrs augšmalā ir 40–41 cm, iekšpusē, apakšmalā 36–37 cm, dziļums nevienmērīgs, no 5 līdz 10 cm, atkarībā pret malām. Dobumā iekaltās rievas platums apakšdaļā ir 2–3,5 cm, rievas dziļums attiecībā pret bļodas vidu ir 2–4 cm. Dobuma attālumi no dobumakmens malām — no 47 līdz 75 cm, kas liecina, ka akmens nav precīzi apdarināts. Dobums, kāds tas ir izkalts jeb atstāts, noteikti neder graudu malšanai. Sānmalu rievas bļodakmenim nav. Pie pašreizējā novietojuma R sānā, kur akmenim atšķelts gabals no sāna, ir četras kaluma vietas: 7–9 cm platas, 5–8 cm garas (augstas), 0,5–2,5 cm dziļas. Dobumakmens vairākkārt aprakstīts dažādos literatūras avotos.
Stāstījums
Tā kā bļodakmens ir līdz galam neizkalts, iespējams, tas labi parāda bļodakmeņu izgatavošanas darbu secību, ka vispirms meistars ķēries pie dobuma veidošanas, malu apdari atstājot uz vēlāku laiku. Bļodakmeņus uzskata par seniem kulta akmeņiem, kuru dobumos varētu būt likti nelieli ziedojumi.
Pievilcība
Laba
Pieejamība
Viegli pieejams. Nav norādes zīmes. Atrodas ceļa malā, 11,5 m no šosejas un 14 m no autobusu pieturas.
Infrastruktūra, menedžments, ērtības
Netiek veikti nekādi speciāli objektam piegulošās teritorijas labiekārtošanas vai uzturēšanas darbi. Nav norādes zīmes.
Informācija uz vietas
Informatīvā stenda nav
Kapacitāte
10 – 40
Publicitāte
Zināms
Juridiskais statuss
Privāts
Komentāri
Bļodakmeni atklājis arheologs Juris Urtāns 1991. gadā, to nosaucis par Mazgramzdas Bērzu dobumakmeni un jau tad norādījis, ka akmens ņemams valsts aizsardzībā. 2012. gadā tas joprojām nav valsts aizsardzībā, kaut gan nešaubīgi ir uzskatāms par senu dobumakmeni.