Mācītājmuižas Velnakmens

2020-02-12 In Akmens Kulta Identitāte Latvija Vidzemes reģions

Atrašanās vieta

Valsts: Latvija
Reģions: Vidzemes
Novads: Burtnieku
Pagasts: Matīšu

Citas norādes uz atrašanās vietu

Matīšu–Braslavas ceļa kreisā pusē, pie brauktuves malas, netālu no mācītājmuižas, ~ 1 km no pagrieziena

Koordinātes

lat=57.7113888889, lon=25.1447222222
57° 42′ 41″ N, 25° 8′ 40″ E

Apraksts

Kultūrvēsturisks akmens — teiku akmens, dobumakmens (muldakmens). Teika par Velnu un dobumi ļauj akmeni pieskaitīt kulta objektu kategorijai. Akmens virsmas augšmalā laivveida muldas iedobums — 0,45 m garš, 0,17 m plats, dziļums 5 cm. Plakans neregulāras formas pusiedobums ir lēzenās virsmas malā: 65 cm garš, 45 cm plats, lielākais dziļums pie augšmalas — 5 cm, dabīgas izcelsmes. Kā kultūrvēsturisks dobumakmens un vietējas nozīmes dižakmens, iespējams, pirmoreiz apzināts 1993. gada 27. septembrī (A. Grīnbergs un A. Jakovičs). 2008. gada vasarā notiekošās ceļa pārbūves darbu apdraudēts. Ceļa būves darbu laikā skarts ap akmeni iespējamais kultūrslānis ceļa pusē. Akmens forma — kastveida, ar nedaudz slīpu augšu, plānā, nošķelta trīsstūra veida formā. Atrašanās vieta sākotnējā. 3,30 m garš, 2,40 m plats, 1,30 m augsts, kaudzes izmēri — 4,90 m un 3,80 m, apkārtmērs 9,40 m, tilpums 5 kubikmetri (www.geoparks.lv). Citi objekti tuvumā — Matīši, Matišu baznīca.

Stāstījums

„Tas noticis tajā laikā, kad celta Matīšu baznīca. Kādā naktī Velns nesis lielu akmeni un gribējis aizlikt baznīcas durvīm priekšā. Velnam nav paticis, ka ceļ baznīcu ceļa malā, pa kuru viņam jāstaigā. Velns ar akmeni nācis pa pļavu no mācītājmuižas puses. Kad viņš bijis netālu no mācītājmuižas, iedziedājies gailis. Velns nosviedis akmeni zemē un mucis. Akmens pārplīsis divās daļās. Lielākais gabals vēl tagad guļ ceļa malā. Dažs vēl šodien esot Velnu redzējis pusnaktī tupam uz lielā akmens ceļmalā.” (198, 1913., E. Grīvinieks Valmieras Braslavā, 77. g. v.; pier. K. Banga 1966.; sast. I. Ruberte, Valmieras novada teikas. 1999.) „Netālu no mācītājmuižas, pie Braslavas ceļa, vēl šodien guļ liels, pelēks akmens. Reiz velns, izvilcis akmeni no purva, saņēmis kājstarpī un jājis uz Matīšu baznīcu. Velns gribējis akmeni nomest tai virsū. Bet te iedziedājies mācītājmuižas gailis, velns pametis akmeni ceļmalā un aizmucis.” (1978, 2047; tc. Olga Grīnšteine, dzim. 1895. g.; pier. K. Banga 1966. g.; sast. I. Ruberte, Valmieras novada teikas. 1999.)