Bedrīšakmens, arheoloģiskas nozīmes akmens. Izmēri: garums 2,10 m, platums 2,0 m, augstums 0,7 m, apkārtmērs 7,0 m, tilpums 1,3 kubikmetri. Granītporfīrs — rozgani sārts. Akmens virsma sadēdējusi, ir dažas nelielas plaisas. Akmens atrodas sākotnējā vietā.
Akmens virsmas DR pusē pie D un R malām sendienās ieveidotas 9 sfēriskas formas bedrītes. Ņemams valsts aizsardzībā kā bedrīšakmens, sena kulta vieta. Kopā ar Luknes 1. bedrīšakmeni veido šo seno kulta akmeņu kompleksu. Par bedrīšakmeņu izveides iemesliem vēsturnieki ir izvirzījuši vairāk nekā 30 dažādas versijas, no kurām ticamākās ir saistītas ar kulta rituāliem, kas notikuši pie šādiem akmeņiem.
Bedrīšakmeni atklājis pētnieks Jānis Cepītis 2006. gada pavasarī. Literatūra: Jakubenoka Lilija. Kuriozi un nejaušības bedrīšakmeņu meklējumos. // Daba un vēsture 2008. – R., 2007., 207. lpp. Pie abiem Luknes bedrīšakmeņiem nepieciešamas norāžu zīmes. Ņemams valsts aizsardzībā kā bedrīšakmens, sena kulta vieta.