Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Vidzemes
Novads: Priekuļu
Pagasts: Liepas
Citas norādes uz atrašanās vietu
Liepas ciemā, aiz pieminekļa 1919. gada Cēsu kaujās kritušajiem latviešu un igauņu karavīriem. No speciāli iekārtotā stāvlaukuma ir norāde uz objektu, norādes izvietotas arī vairākos krustojumos pie Liepas ciema.
Koordinātes
lat=57.384329046653, lon=25.427101065342
57° 23′ 3″ N, 25° 25′ 37″ E
Apraksts
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 848). Aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks objekts. Atrodas Gaujas Nacionālā Parka teritorijā, Natura2000 objekts. Viens no vissavdabīgākajiem devona smilšakmeņiem Latvijā. Saukts arī par Velna cepli, Velna krāsni, Velna alu, Liepmuižas alu, viens no vecākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Ellītes galvenā ala ir 1 m gara, līdz 5 m plata un 4 m augsta. Alas kopējais garums ir 23 m. No tās izplūst avots. Pastāv uzskats, ka alai ir 7000 gadu (LNB 2012). Pēc Sietiņieža arkas sagrūšanas Lielās Ellītes arkāde ir palikusi vienīgais šādas formas dabīgā smilšakmens veidojums Latvijā. Ala kopā ar avotu ir nozīmīga svētvieta, objekts ir bijis ļoti populārs jau kopš seniem laikiem (TAVA, 2012). Ala pirmoreiz rakstos minēta 1791. gadā. 20. gs. 20. gados no alas ar vezumiem veduši smiltis saimnieciskajām vajadzībām, iznīcinot alas agrāko izskatu. 1864. gada 13. janvāra „Mājas Viesī” savukārt publicētas ziņas, ka alu apmeklējuši cilvēki arī no Igaunijas, un atraduši tajā uzrakstus pat no 1500. gada (alas.lv, 2009, ER). Tuvumā Lodes māla karjers, Mazā Ellīte, Līču-Laņģu klintis, Bezdibeņa avots un Lielā ala, Grīviņu dzirnavas, Grīviņu avots, Gāršu senkapi.
Stāstījums
„Liepas pagastā Ellīte bijusi velnu miteklis. Tur bijuši redzami cilvēki gan ar gaiļa, gan ar govs un zirga kājām. Runā ar, ka tur senāk mituši burlakas, un tie visādi, gan ragiem, lielām ausīm un citādi izģērbušies, baidījuši cilvēkus, lai tur neiet. Kambaros esot burlakas dzīvojuši.” (Laime, S. 2009). „Pie Liepas muižas Cēsu tuvumā ir tāda liela ala ko sauc par Vella cepli. Un tanī alā dzīvāš velli. Velli saģērbušies par cilvēkiem un nākuši ceļavīrim pretī, un pirkuši no šiem lopus, linus un visu, ko ceļavīri uz pilsētu veduši. Velli maksājuši labas cenas. Bet tikko cilvēks aizbraucis ar vella doto naudu mājā, tā nauda uzreiz palikusi par oglēm.” (Laime, S. 2009)
Pievilcība
Objekts sakopts. Ir labiekārtota teritorija. Vizuāli ala ir iespaidīga gan savu izmēru, gan formas dēļ. Blakus piemineklis igauņu un latviešu karavīriem.
Pieejamība
Objekts viegli pieejams, tam var piekļūt gan no pieminekļa puses, ejot lejup pa taku, gan no stāvlaukuma, kas izvietots nedaudz tālāk. 1 km attālumā, aiz dzelzceļa pārbrauktuves pie pagrieziena uz Cēsīm ir Gaujas NP norādes zīme.
Infrastruktūra, menedžments, ērtības
Objekts ir labiekārtots apmeklēšanai un sakopts. Līdzās stāvlaukumam alu var aplūkot no augšas – apmeklētāju drošībai ierīkots neliels koka žogs. Lejup uz alu ved bruģēts ceļš (slidens slapjā laikā, lapkritī!), līdzās ir iestaigātas zemes seguma taciņas. Pie alas ir tilts, kas ļauj šķērsot avotu un iegūt labāku skatu perspektīvu uz smilšakmens klintīm kopumā.
Informācija uz vietas
Pie stāvlaukuma ir informatīvais stends, kurā ir Liepas karte, informācija par Lielās Ellītes izcelsmi, norāde arī uz avota dziedniecisko spēku, kā arī teika par velnu, kas bēdzis uz Sietiņiezi. Stendā pievienota informācija arī par Mazo Ellīti.
Kapacitāte
41 un vairāk
Publicitāte
Populārs
Juridiskais statuss
Valsts īpašums