Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Rīgas
Pilsēta: Lielvārde
Citas norādes uz atrašanās vietu
Rumbiņas upītes kreisajā krastā pie tās ietekas Daugavā, pretim Lielvārdes pilskalnam ar viduslaiku pils drupām. Adrese: Dievukalna iela 4.
Koordinātes
lat=56.7108333333, lon=24.8413888889
56° 42′ 38″ N, 24° 50′ 29″ E
Apraksts
Lielvārdes Dievukalnu, kas saukts arī par Cepures kalnu, Upurkalnu, Taurētāju kalnu un Karātavu kalnu, agrāk uzskatīja par Lielvārdes pilskalnam atbilstošu kulta vietu. Kā pilskalnu pirmais Lielvārdes Dievukalnu 1942. gadā aprakstīja K. Rozītis. 1977.–1980. g. šajā piemineklī notika arheoloģiskie izrakumi A. Zariņas vadībā. Lielvārdes Dievukalna liela daļa ir nobrukusi Daugavā un Rumbiņas upītē, tāpēc pilskalna sākotnējie izmēri nav nosakāmi. Ap 20 m augstais zemes stūris Daugavas un Rumbiņas satekā no apkārtnes nodalīts ar puslokveidīgu 4–6 m dziļu grāvi, kurš paliek dziļāks pret Daugavu un Rumbiņu. Šādi nodalīts ap 8 m augsts kalns, kura plakuma platība ir tikai ap 400 m2 liela. Vizuāli vaļņa paliekas konstatējamas vienīgi kalna A nogāzē. Arheoloģiskajos izrakumos noskaidrots, ka Lielvārdes Dievukalnā izšķirami 5 apdzīvotības slāņi. Pilskalns apdzīvots nepārtraukti no I g.t.p.m.ē. vidus līdz m.ē. 6.–7. gs. Augšējais slānis attiecas uz 12.–13. gs., kad pamestajā pilskalnā, pielīdzinot tā vaļņus, tika ierīkots vācu krustnešu nocietinājums, kura veidošanā izmantota mūrējuma tehnika. Agrākajā apbūves periodā Lielvārdes Dievukalna mala bija nocietināta ar līdz 2 m platu, 0,5–0,6 m augstu valni, kura priekšā bija 0,5–0,6 m dziļš grāvis. Vēlākos apbūves periodos palielināta nocietinājuma platība, vaļņa platums (6–8 m) un augstums (ap 4 m), valnis iekšpusē nostiprināts ar akmens krāvumu. Uz vaļņa konstatētas koka nocietinājumu konstrukciju paliekas. Šķiet, ka pieminekļa nosaukumi tautā veidojušies vēlākos laikos un liecina par kalna nozīmes maiņu viduslaikos, kad, iespējams, tam bija arī kāda sakrāla nozīme. Tagad Dievukalna nogāzes un nocietinājuma grāvis apaudzis lapu kokiem, nelielais kalna plakums kails, sāk pāraugt zāli un krūmiem. Pret Daugavu Dievukalns diezgan intensīvi nobrūk, jo Dievukalna pakāje atšķirībā no Lielvārdes pilskalna nav nostiprināta. Nobrukumā atsedzas intensīvs kultūrslānis. (Urtāns, 1995)
Pievilcība
Atraktīvs
Pieejamība
Viegli pieejams, bet gar privātīpašuma aizlieguma zīmēm.
Infrastruktūra, menedžments, ērtības
Apkārt ir sakārtota infrastruktūra, jo objekts atrodas pilsētas teritorijā
Informācija uz vietas
Nav
Kapacitāte
10 – 40
Publicitāte
Zināms
Juridiskais statuss
Privāts
Komentāri
Ne pie Rīgas–Daugavpils šosejas, ne Lielvārdes pilskalnā, no kura Dievukalns pāri Rumbiņas upei ir labi saskatāms, ne pie paša Dievukalna nav nekādu norādes zīmju. Par zīmīgu norādi varētu kalpot iela ar nosaukumu „Dievukalna iela”, kuras nosaukuma plāksnīte uz stabiņa no šosejas ir labi saskatāma un pa kuru Dievukalns ir piebraucams, vienīgi 2011. gada rudenī ielas galā novietota zīme „Iebraukt aizliegts”, kas apgrūtina piekļūšanu Dievukalnam. Ap Dievukalnu ir divas privātmājas. Dievukalns, vismaz tā nocietinājuma grāvis tiek izmantots par savdabīgu pagalma paplašinājumu (novietotas vairākas laivas, komposts, grāvja ārmalā uzbūvēta pirtiņa, no kuras pa grāvi ir noeja uz Daugavu, kur grāvja galā ierīkots tramplīns, u. c.), apmeklētājam piekļuve Dievukalnam bez privātās teritorijas šķērsošanas un kontakta ar māju iedzīvotājiem vai māju suņiem nav iespējama.
