Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Vidzemes
Novads: Cēsu
Pagasts: Vaives
Citas norādes uz atrašanās vietu
Lielā Lazdiņa ezera ZA krastā, ap 200 uz Z–ZR no šosejas
Koordinātes
lat=57.2433333333, lon=25.3133333333
57° 14′ 35″ N, 25° 18′ 47″ E
Apraksts
1972. gadā arheologs Jānis Apals izdarīja arheoloģiskos izrakumus Vaives Lazdiņu uzkalniņā, Lielā Lazdiņu ezera austrumu krastā, kuru gaitā atklājās savdabīgas akmeņu konstrukcijas un zemē ieraktas, ar pelniem un oglītēm jauktu smilti aizpildītas bedres, uz neliela akmens novietotas dzelzs senlietas — uzmavas cirvis, kalts, divi šķēpu gali, izkapts un īlena fragmenti, mazliet tālāk — dzelzs nazis ar liektu muguru. Uzkalniņa ziemeļrietumu daļā akmeņu riņķim no iekšpuses piekļāvās neliela, no apaļiem akmeņiem sakrauta taisnstūrveida platforma. Uz tās atrada trīs nelielus cilvēka galvaskausa fragmentus — no sejas daļas, paura un pamatnes. Uzkalniņa vidū pie centrālās bedres atrastās senlietas datējamas ar m.ē. 1. g.t. otro ceturksni — agro dzelzs laikmetu. Lazdiņu kalnā neatrada ne skeletkapus, ne ugunskapus to tradicionālajā veidā, tādējādi var uzskatīt, ka šajos izrakumos J. Apals atklājis iespējamu senu kulta vietu. (J. Apals. Arheoloģiskie pieminekļi GNP. 1986.) Objekts atrodas Gaujas Nacionālā Parka un Natura2000 teritorijā.
Stāstījums
Rakstu avotu par vietu nav, bet profesors Jānis Klētnieks, pamatojoties uz arheoloģiskajiem izrakumiem, secina, ka šis ir kenotafs — svešumā miruša vadoņa piemiņai veidots tukšais kaps. Kā dzied latviešu tautasdziesmā: „Lai neguļ mani kauli, lai guļ mans zobentiņš.” Apals to datē ar agro dzelzs laikmetu — līdz 4. gs. Šī ir unikāla vieta. Nav citu tik agra laikmeta vietu Vidzemē.
Pievilcība
Vieta interesanta saturiski, taču nesakopta (brikšņi, krituši koki).
Pieejamība
Vieta brikšņaina, krūmiem aizaugusi. Norāžu nav. Nezinātājam grūti atrodams.
Infrastruktūra, menedžments, ērtības
Nav
Informācija uz vietas
Nav
Kapacitāte
0 – 9
Publicitāte
Nezināms
Juridiskais statuss
Privāts