Lanksēdes Velna pēdas akmens (1,6 x 1,4 x 0,8 m) virspusē vērojams cilvēka pēdai līdzīgs iedobums (0,28 x 0,15 x 0,01 m). Akmens, pēda un vēl citas apkārtnes vietas ir saistītas ar Velna teikām. Lanksēdes Velna pēdas akmens atrašanās upes vidū nav raksturīga pēdakmeņiem, pie kuriem šis akmens pieskaitāms. Tā kā šajā vietā Imulai ir augsti krasti, šaura ieleja un upe bieži maina savu gultni, tad iespējams, ka akmens ar pēdas zīmi kādreiz atradies upes krastā, bet vēlākos laikos ievēlies Imulā. Turpat netālu pie Lanksēdes dzirnavu kaimiņu mājām Arājiem konstatēts kapulauks, bet pāris kilometru tālāk atrodas Ķempju Piltiņkalns.
„Agrāk Velns lieliem soļiem staigājis pār zemi, kur licis soli, tur pēda palikusi. No šejienes Velns esot kāpis pāri Abavai, tad tālāk uz Vecsudmaļu „Velna pēdu” (kas atrodas 10 km gaisa līnijā) un Mežitu „Velna pēdu”. Arī Lanksēdes dzirnavas saucot par Velna dzirnavām, tās esot stipri vecas.” (No Pieminekļu valdes materiāliem. Anonīms. 1920.–1930. gadi.)
Lanksēdes Velna pēdas akmens atzīmēts vispārējās Kandavas novada informācijas kartēs, tomēr uz vietas pie Imulas upes tilta, no kurienes ir jāsāk gājiens uz akmeni, ir tikai vispārējā Kandavas novada karte ar atzīmēto akmeni, un pēc tās akmeni nevarēs atrast. Pie Imulas tilta izveidota maksas telšu būvēšanas vieta un mašīnu stāvvieta. Gar Imulu iebrauktas vairākas kvadracikla braucēju stigas, tomēr viņu mērķis nav bijis Velna pēdas akmens. Līdz akmenim pa Imulas krasta brikšņiem neved nekādas taciņas. Līdzās ir ielejas stāvkrasts, pa kura malu ved iestaigāta taciņa, tomēr tā ir tālu no Imulas un Velna pēdas akmens; tās malā nav nekādu norāžu par akmeni. Apmeklējuma brīdī pēc ilglaicīgām lietusgāzēm Imulas upe bija stipri uzplūdusi, un arī Velna pēdas akmenim straume gāzās gandrīz pāri. Straumes dēļ līdz pašam akmenim nevarēja nokļūt. Lanksēdes Velna pēda ir vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr. 2312.
Projekta “Kulta identitāte” arhīvs
