A.GrīnbergsE.BrastiņšJ.AsarisJ.T.UrtānsK.RozītisKazdangas Roņu Baznīcas kalnsProjekts "Kulta identitāte"
Baznīcas kalns (pilskalns) pie Kazdangas pilskalna izveidots dabiski tam piemērotā vietā. Trijās pusēs kalna jeb pamatkrasta palikšņa jeb izcilņa nogāzes ir dabīgi stāvas. Tikai DA pusē, kur tas savienojas ar apkārtnes līdzenumu, kalns ir nodalīts ar pusloka formas grāvi un valni. Diemžēl senāk ilgstošas aršanas rezultātā valnis ir daudz bojāts un mūsdienās izskatās stipri izplūdis. Starp grāvi un valni konstatētas arī terases paliekas, kas, iespējams, iezīmē ieejas vietu. Cita neliela terase atrodama arī 3 m zem plakuma līmeņa kalna lēzenākajā ZA galā. Kopumā pilskalna plakums ir plāna skatījumā trīsstūra formas un tā platums ir no 20 līdz 40 metriem, bet garums līdz 60 metriem.
Baznīcas kalns (pilskalns) pie Kazdangas pilskalna zināms kopš 1923. gada, kad, aprakstot Kazdangas pilskalnu, to minējis pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš. Plašāku Baznīcas kalna aprakstu pirmais sniedzis pētnieks K. Rozītis. Lai arī kalnā kultūrslānis nav konstatēts, tā izlīdzinātais plakums un mākslīgi veidotie nocietinājumi liecina, ka šajā vietā senāk atradies kāds Kazdangas pilskalna papildu nocietinājums. Tai pašā laikā Baznīckalna nosaukums pieļauj arī iespēju, ka šajā kalnā bijusi pilskalnam atbilstošā kulta vieta, kas kādu nezināmu, bet drīzāk drošības iemeslu dēļ nocietināta.
Plašāka informācija par senvietu atrodama grāmatā „Latvijas rietumu daļas jaunatklātie pilskalni” (J. Urtāns, J. Asaris, R., 1998.).