Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Vidzemes
Novads: Strenču
Pagasts: Jērcēnu
Citas norādes uz atrašanās vietu
Atrodas 100 m uz D no Kaņepju mājām. Labi pamanāms jau no ceļa starp Jērcēniem un Goriņu mājām, vadoties pēc brūnajām tūrisma objekta ceļa norādēm. Saite uz precīzāku atrašanās vietu.
Koordinātes
lat=57.701539640342, lon=25.661402437254
57° 42′ 5″ N, 25° 39′ 41″ E
Apraksts
Kaņepju ozols ir dižākais ozols Austrumlatvijā un ticami, ka sena kulta vieta. Tā apkārtmērs ir 9,4 m un aptuveni vērtētais vecums 450 g. Kopš 1977. gada dižozols ir iekļauts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā, kopš 1994. gada arī valsts arheoloģijas pieminekļu sarakstā (VKPAI 2372), jo pie tā atrasts akmeņu krāvums un lielākā daudzumā ogles. Ozola stumbrs ir zibens sašķelts, tā vidū liels dobums ar trim ieejām: lielā ziemeļos, maza sprauga dienvidos, trešā atvere ir augšā pret debesīm. Lai nokrišņi neietekmētu straujāku dižkoka bojāeju, virs lielā dobuma uz četriem stabiem izveidots plats jumts. Dobumā uz nedzīvās koksnes iegriezti dažādi vārdi un iniciāļi, kas gan šodien vairs nav uzskatāma par ētisku rīcību. Starp tiem atrodamas arī senākas liecības – “Kaņepju” māju saimnieka vārds: „N. [Nikolajs] Cīrulis 15. VII 1928” (Eniņš, G. (2008) 100 Dižākie un svētākie). Tuvumā Jērcēnu muiža un parks, atjaunotā mednieku izstāžu un sanāksmju telpa un šautuve Jērcēnos, Jērcēnu dižakmens, Sedas purvs.
Stāstījums
1933. gadā tā laika populārākais žurnāls Latvijā “Atpūta” izsludināja varenākā ozola konkursu – lasītājiem bija jāiesūta ierosinājumi un fotogrāfijas. Kaņepju ozols ieguva pirmo vietu un tā saimnieks kā galveno balvu saņēma minētā žurnāla gada abonomentu. Pēdējos gados Jērcēnu pagasta ļaudis te pulcējas Līgo vakarā, lai svinētu vasaras saulgriežus. Rakstītu folkloras avotu nav. Kā piebilst folkloras pētnieks Sandis Laime, par šo koku nav izdevies atrast nevienu teiku, lai gan Jērcēnu un Ēveles materiāls studēts diezgan detalizēti. Apkārtējie ļaudis vismaz 20. gs. pirmajā pusē šo vietu ar svētvietu nav saistījuši. Viena upurpriede gan ir bijusi pavisam netālu – pie bijušajām Kannenieku mājām, pa ceļam uz Sedas purvu. Tātad ziedošana pie kokiem šim apvidum nav sveša.
Pievilcība
lai gan ozolam apkārt diezgan aizaugusi pļava, žoga iekšpusē tā tiek pļauta. Ozolam ir iespaidīgi izmēri, un tas ir interesants apskatei.
Pieejamība
Pirmā norādes zīme ir 1,4 km attālumā no objekta pie Strenču-Dakstu lielceļa Jērcēnos. Vadoties pēc tās, sekos divi krustojumi bez norādes zīmēm, taču ozols ir labi pamanāms pļavā vēl pirms Kaņepju mājām. Ar autobusu piebraukt klāt nevar — to var atstāt pie pēdējā krustojuma (blakus akmenim, pie kura ir norādītas tuvumā esošās mājas „Goriņas”). Ar automašīnu vai velosipēdu var braukt līdz pat Kaņepju māju saimniecības ēkai.
Infrastruktūra, menedžments, ērtības
Labiekārtošanas un uzturēšanas darbus veic Jērcēnu pagasta pašvaldība. Tā uzstādījusi žogu, kas ir apkārt ozolam, kā arī nodrošina zāles izpļaušanu žoga iekšpusē.
Informācija uz vietas
Blakus ozolam ir informācijas stends, kurā atrodami fakti gan par ozolu, gan arī par Kaņepju mājām un to iepriekšējiem saimniekiem. Stendā izvietotajā informācijā gan nav minēts neviens fakts, kas liecinātu par ozolu kā kulta vietu. Apkārt ozolam žogs, pie tā piestiprināta koka plāksnē izgrebta zīme „Kaņepju ozols”. Arī zīmē ozols netiek saukts par „svētozolu”.
Kapacitāte
41 un vairāk
Publicitāte
Populārs
Juridiskais statuss
Pašvaldības īpašums
Komentāri
Apmeklējams individuāli vai arī ar lielākām interesentu grupām. Vieta ap objektu, saskaņojot ar Jērcēnu pagasta pārvaldi, atbilstošā sezonā izmantojama arī nelielu tematisku pasākumu rīkošanai.