Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Rīgas
Pilsēta: Kandava
Citas norādes uz atrašanās vietu
Kandavas Z daļā pie Abavas ielas. Apliecot Baznīckalna D galu, Abavas senlejas malā uzved Raiņa iela. Adrese: Pūzurgravas iela 2.
Koordinātes
lat=57.0408333333, lon=22.7830555556
57° 2′ 26″ N, 22° 46′ 59″ E
Apraksts
Kandavas pilskalns atrodas Kandavas pilsētas ziemeļu nomalē pie Kandavas–Tukuma šosejas starp divām ieplakām. Pirmo pilskalna plānu 1842. g. Izdevumā „Necrolivonica” publicēja F. Kruze, bet pirmo plašāko tā aprakstu sniedza A. Bīlenšteins 1869. gadā. Kalns, kam no visām pusēm ir mākslīgi stāvinātas malas, orientēts Z–D virzienā; tā plakums ir 40 x 26 m liels, bet augstums ir 8–10 m attiecībā pret apkārtni. Pilskalns Z pusē nodalīts ar trīs metrus augstu valni, kura priekšā ir grāvis. Pilskalna plakumā konstatēts ap 1 m biezs intensīvs kultūrslānis. Kandava pirmo reizi rakstītajos avotos minēta 1230. gadā, tādēļ pieļaujams, ka pilskalns apdzīvots līdz 13. gs. Nosaukums Baznīckalns tautā tiek skaidrots divējādi: 1) kalna siluets ar augsto valni atgādina baznīcas siluetu; 2) kalnā ir nogrimusi baznīca. Pēc sava veidojuma un kultūrslāņa esamības Kandavas Baznīckalns uzskatāms par tipisku pilskalnu, tomēr mitoloģiskās teikas par nogrimušo baznīcu ļauj to uzskatīt arī par vietu, kas saistīta ar sakralitāti. Citas par Kandavas Baznīckalnu fiksētās teikas ir tipiskas pilskalnu teikas. Pa kalna D nogāzi kalnā uzved taciņa, kurā kādreiz bijuši iekārtoti pakāpieni, kas tagad iznīkuši. Taciņa ved pāri pilskalna plakumam, valnim un tad pa vaļņa nogāzi atkal noved lejā, kur vaļņa apakšdaļā kādreiz ir noticis zemes noslīdējums. Pilskalna nogāze pret Abavas ielu arvien vairāk aizaug ar krūmiem, un tur pilskalns pamazām zaudē savu izcilo ainavisko vērtību. Pretējā pusē kalna nogāze pirms gadiem ir nopļauta, tomēr tagad tur atkal sāk augt koku atvases, kas kalna izcilo vizuālo veidolu pagaidām vēl jūtami neietekmē. Pilskalna plakums izpļauts, tomēr tajā ir samērā daudz nomestu atkritumu. Kultūrslānis, kas ir tumšā krāsā, labi jūtams pilskalna D pakājē un plakumā; tuvāk valnim kultūrslānis paliek mazāk intensīvs un tajā ir vairāk kaļķakmens drumslu.
Stāstījums
1) „Kā Kandavā atrodas bruņinieku pilskalns, tāpat tur ir arī senlatviešu pilskalns. Tas atrodas drusku ārā no Kandavas, pie ceļa, kurš ved uz Kandavas staciju. Šis pilskalns atgādina pilnīgi nošķeltu konusu. Tikai kalna galā vēl ir viens mazs kalniņš. Stāsta ļaudis, ka te senāk nogrimusi baznīca. Tāpēc ļaudis šo kalnu sauc arī par Baznīcas kalnu. Kāds celiņš ved uz kalna virsotni. Gar celiņa malām aug krūmi un dažās liepas. Vairākas liepas un citi koki saauguši arī uz mazā kalniņa. Tāds apmēram ir senlatviešu pilskalna izskats Kandavā.” (Latvijas Folkloras krātuve (LFK) 623, 26. Pier. Kandavā; Latviešu tautas teikas. Vēsturiskās teikas. Izlase. Sast. A. Ancelāne. – Rīga, Zinātne, 1988., 52. lpp.) 2) „Baznīckalns pie Kandavas. Pie Kandavas esot viens baznīcas kalns, tur agrākos laikos esot baznīca bijūse un tā esot nogrimūse. Un pašā torns galā esot palicis viens caurums. Tur esot ielaista pīle un apakša iznākus Abava.” (LFK 913, 457. Pierakstījis: Jānis Jansons, Tl Zentenes Balgales psk. 3. kl.) 3) „Reiz esot bijis stalta pils un liela baznīca. Par zemes apakšu esot gājuši daudz ejas un pagrabi. Kad kāds ienaidnieks nācis karot, pils esot nolaista pagrabos, un, kad ienaidnieks aizgājis, pils esot atkal uzcelta augšā. Kādreiz nāca niknais ienaidnieks vācietis, pils esot nogrimis un vairs neesot uzcēlies. Kad svētdienas rītos klausoties, varot dzirdēt, ka baznīcā zvanot. Kad uziet uz Baznīcas kalnu, varot redzēt iedobumu, tur pils esot nogrimis. Ļaudis esot ielaiduši iedobumā zosi un Abavā iznācis ārā. Baznīcas kalns atrodas Kandavā.” (LFK 974, 14. Kandavā, pier. Jānis Odziņš 1930.; Latviešu tautas teikas. Vēsturiskās teikas. Izlase. Sast. A. Ancelāne. – Rīga, Zinātne, 1988., 52. lpp.) 4) […] Bielensteins apliecina, ka latvieši kalnu saucot par pilskalnu, bet vācieši par Klosterkalnu vai Baznīckalnu. […] Kādu citu teiku uzrakstījis A. L. Puškaitis: Baznīcas kalnā viņos laikos baznīca vienā svētdienā ar mācītāju, ar visiem baznīcēniem nogrimusi. („Balss”, 1891.; E. Brastiņš. Latvijas pilskalni. I. Kuršu zeme. – Rīga, Vālodze, 1923., 40. lpp.)
Pievilcība
Atraktīvs
Pieejamība
Viegli pieejams, ielas malā
Infrastruktūra, menedžments, ērtības
Sakārtota infrestruktūra, atrodas ielas malā, pilsētas teritorijā
Informācija uz vietas
Nav
Kapacitāte
41 un vairāk
Publicitāte
Populārs
Juridiskais statuss
Valsts īpašums
Komentāri
Pie Raiņa un Abavas ielām iekārtota neliela automašīnu stāvvieta ar soliņiem un uzstādīts liels informācijas stends par tūrisma objektiem Kandavas novadā, kurā gan vispārēji tiek norādīts Kandavas pilskalns, tomēr citādi Kandavas Baznīckalns nekādi netiek apzīmēts vai norādīts un nezinātājs var nesaprast, ka atrodas izcila pilskalna pakājē
