Kaives ozols ir Latvijas resnākais ozols. Tā apkārtmērs ir 10,2 m (mērījumi rāda, ka ozols turpina piebriest: 1940. g. tā apkārtmērs bija ap 8,0 m, 1974. g. — 9,35 m, 1982. g. — 9,7 m, 1985. g. — 9,8 m, 1990. g. — 10,0 m), augstums 18,0 m, vainaga projekcija 250 m2, zaru garums līdz 13,7 m. 1920. gados zibens nospēra ozola galotni, bet 1990. gadā nolūza puse ozola lielo zaru. Tagad palikušie lielie zari atbalstīti ar stabiem, virs izpuvušā ozola stumbra augšā uzbūvēts jumtiņš, apakšdaļā stumbrā izpuvušie dobumi aizcementēti. Ap ozola stumbru aptītas vairākas tautiskas lentas vai prievītes, ozola apakšējos zaros un pie mizas piesietas krāsainas lupatiņas. Ozols ir ļoti populārs objekts, daudzkārt aprakstīts un piemēts dažādās publikācijās, tomēr tā kā svētkoka agrākā nozīme nav pārliecinoši dokumentēta vai pierādīta un ir diskutējama. Mūsdienās monumentālais Kaives ozols ieguvis jaunu, mūsdienu svētvietas nozīmi.
Kaives ozols ir iekļauts labi organizētā apmeklējumu struktūrā, lai arī norādes par ozolu parādās tikai tā tiešā tuvumā. Lielceļa malā Kaives ozola apmeklētājiem ir iekārtota automašīnu stāvvieta ar informācijas dēli un tualeti. Tālāk līdz pašam ozolam aizved grantēta taciņa jeb celiņš. Šķiet, ka celiņš ved pa īpašuma robežu. Apkārt ozolam ir vairāki kopti sakņu un augļu dārzi, kā arī dzīvojamās mājas, tomēr apmeklētāju plūsma organizēta tā, lai netraucētu privātmāju iedzīvotājus. Pie paša ozola uzstādīta dekoratīva zīme ar ozola nosaukumu. Kopumā vietas sakoptība un ozola monumentālums atstāj pacilājošu iespaidu.
