Bedrīšakmens, arheoloģiskas nozīmes akmens. Izmēri: garums 1,55 m, platums 0,95 m, augstums 0,35 m (virszemes augstums), apkārtmērs 4,20 m, tilpums tikai 0,2 kubikmetri. Granīts — rozgani pelēks. Akmens virsma daļēji sadēdējusi. Lielu izteiktu plaisu nav, bet akmeni šķeļ trīs nelielas savstarpēji paralēlas plaisiņas, kas ir paralēlas arī akmens plakanajai virsmai. Bedrīšakmens virsmā konstatētas 6 sfēriskās bedrītes (viena lielāka: 1 cm dziļa, 8 cm diametrā, piecas mazākas: 4–5 mm dziļas, 4–4,5 cm diametrā). Akmens, domājams, nav pārvietots.
Stāstījums
Par Joguļu bedrīšakmeņiem nav zināmas nekādas folkloras liecības, jo tie līdz šim bija pilnīgi nezināmi. Akmeņu virsmās seno cilvēku ieveidotās bedrītes liecina, ka šajā vietā cilvēki tolaik ir dzīvojuši un šeit veikuši kādas kultiskas darbības. Kādas tās bijušas, mēs varam tikai minēt, jo kopumā Eiropā par bedrīšu izveidošanas nozīmi ir zināmas ap 30 dažādas versijas, bet kura no tām īstā, ir vēl zinātnei noskaidrojams jautājums nākotnē.
Kopā ar Joguļu 1. bedrīšakmeni ņemams valsts aizsardzībā kā arheoloģijas piemineklis. Bedrīšakmens atklāts 2008. gadā Liepājas rajona akmeņu pētniecības projekta norises gaitā (Latvijas Petroglifu centrs).
