Īvānu Velnakmens

2020-01-16 In Akmens Kulta Identitāte Latvija Vidzemes reģions

Atrašanās vieta

Valsts: Latvija
Reģions: Vidzemes
Novads: Madonas
Pagasts: Sarkaņu

Citas norādes uz atrašanās vietu

Cesvaines–Madonas šosejas labajā pusē, 100m no šosejas

Koordinātes

lat=56.906736810938, lon=26.287298551496
56° 54′ 24″ N, 26° 17′ 14″ E

Apraksts

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 1795). Spriežot pēc teikām, nostāstiem un dobuma, Īvānu Velna akmens saistāms ar senām kulta tradīcijām. Plašākā apkārtnē akmens ir lielākais: tā augstums ir 2,4 m, apkārtmērs 12 m. Noapaļoti konusveidīgā akmens vienos sānos iekalta lēzena iedobe — mulda, kuras garums ir 1 m, platums 0,3 m, dziļums 4 cm. Vienā akmens šķautnē iekalti pakāpieni. Par Īvānu Velna akmeni jau kopš 19. gs. beigām pierakstīti vairāki nostāsti. Toreiz, kā nostāstos teikts, akmens saukts par Leišu kārkla akmeni, tomēr šī visai dīvainā nosaukuma izcelsme nav noskaidrota (Urtāns, 1993).

Stāstījums

1894. gadā Priednieku Pēteris laikrakstā „Balss” rakstījis: „Agrāk dievainēs pie šā akmens esot ziedots gariņiem. Bet par to ticis paziņots kungam, kas tad to stingri noliedzis. Kara laikos zem šā akmens esot aprakta nauda, ko tur reizēm Velns liekot kaltēt.” Īvānu Velna akmens tuvākā apkārtne ir stipri izrakņāta, jo ļaudis nostāstiem ticējuši un cītīgi meklējuši apslēpto naudu. Kā stāstījuši veci ļaudis, tad vēl 19. gs. vidū vasaras naktīs ļaudis nesuši ziedojumus — rudzu vārpas, olas, ogles — un likuši tos pie akmens, nevis dobumā, kā to varbūt varētu domāt. Uzskatījuši, ka pie akmens ir nelaba vieta un tā tuvumā bieži sper zibens. Šo dažādo nostāstu apvīto akmeni saukuši arī par Upurakmeni. Spriežot pēc nostāstiem un dobuma veida, tas uzlūkojams par muldakmeni un saistāms ar senām kulta un arī cita veida tradīcijām (J. Urtāns. 1990. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi). „Reiz kādi gani ganījuši lopus netālu no akmens. Te ap pusdienas laiku pienācis kāds melns kungs un solījis dot ganiem visu mucu zelta naudas, ja gani atdošot brangāko vērsi. Naudas muca vēlusies ārā, bet vērsi sākuši plosīt vilki. Gani vilkus gan aizbaidījuši, bet muca atkal pavēlusies zem akmens.” (Urtāns, 1993)

Pievilcība

Izteiksmīgs un viegli pieejams. Īpaši labi redzama iedobe augšā, kas ir liela. Var uzrāpties. Tomēr mazliet vājāks par Vaļģu akmeni. Traucē atkritumu paliekas apkārt akmenim.

Pieejamība

Abpusējā brūnā zīme no P37 ceļa. Ieaugusi krūmos, labāk pamanāma no Madonas puses. Pļavā ceļa vietu neredz, taču pa diagonāli uz akmens pusi ir 2 lieli bērzi. Tur ceļš caur mežu skaidrs (vecais zirgu ceļš, meža ceļš?). Ar autobusu var piestāt šosejas malā.