Īģes (Graudiņu) Velnala dažādos aprakstos un publikācijās reljefāk sāka iezīmēties tikai ar 20. gs. 90. gadiem, kad tā tika lokalizēta un uzmērīta.
Pusceļā no Mazsalacas uz Staiceli lielceļš iet pāri Īģes upei. Kādu kilometru tālāk Īģes upe ietek Salacā, tecēdama galvenokārt sarkanos smilšakmens krastos, kuros ūdens izskalojis vairākas alas. Lielāko no viņām sauc par Graudiņu Velnalu, jo tā atrodas taisni pie Graudiņu mājām. Par šo Velnalu tautā saglabājusies šāda teika. Velns izmeklējies sev par mitekli lielāko alu Īģes krastos pie Graudiņu mājām. Velns gribējis ļoti daudz dzert un, lai ūdens nepietrūktu, aizdambējis Īģes upi lejpus alai. Naktī ūdens cēlies un pārplūdinājis alu. Velns izbijies, aizbēdzis un atpakaļ vairs nav atgriezies. Ūdens aizdambējumu ir aizskalojis; tikai plūdos tas aizsniedz alas pamatus. Īģes krastos upes lejasgalā ir daudz krāšņu vietu. (V-ers 1929: 2.)
Otrpus Īģei Skaņkalnes daļā ir Rūjupes mājas, pie kurām pierakstīta teika par Velna ceļu. Iespējams, ka abas vietas mitoloģiski saistītas.
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.