Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Vidzemes
Novads: Strenču
Pagasts: Plāņu
Citas norādes uz atrašanās vietu
Bez koordinātām vai vietējo zinātāju līdznākšanas grūti atrodams, jo nekādu norāžu nav. Atrodas mežā, 1 km uz DA no bijušās Gulbīšu mežsargmājas. Var pieiet no pretējās puses meža ceļa pa kvartālstigu un tad gar šķērsām piekļaujošo grāvi.
Koordinātes
lat=57.509984341226, lon=25.905063113064
57° 30′ 35″ N, 25° 54′ 18″ E
Apraksts
Gulbīšu Upurakmens ir sena kulta vieta, par kuru līdz pat mūsdienām saglabājušies nostāsti par ziedojumu likšanu. Par senāku akmens saistību ar rituālām darbībām liecina nelielos arheoloģiskajos izrakumos akmens pakājē atklātā melnā, ogļainā zeme. Tāpat apstiprināts, ka te kādreiz zemē ierakti organiskas izcelsmes ziedojumi. (Urtāns, J. (1990). Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi). Ledāja atnestais granīts ir iespaidīgiem izmēriem: garums 4,8 m, platums 2,8 m, taču augstums tikai 0,6 m. Tā līdzenajā, nedaudz nolaidenajā virsmā vērojams mākslīgi veidots garens iedobums (garums 1,3 m, platums 0,6 m, dziļums 0,13 m). Iedobuma malas ir nedaudz apdrupušas – viens no skaidrojumiem gūstams no Pieminekļu valdes arhīva materiāliem: 1919. gadā meža cirtēji uz akmens sakūruši lielu uguni. Vietējie ļaudis akmeni kopš sendienām sauc par Upurakmeni vai arī par Senču akmeni. (Urtāns, 1993) Tuvumā Jurģu baznīckalns, Gulbīšu senkapi, Ruķu egle, Alksnīšu senkapi. Akmens iekļauts valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu sarakstā (VKPAI 2382). Atrodas AS Latvijas Valsts Meži īpašumā.
Stāstījums
Stāsta, ka ūdens, kas pēc lietus sakrājas garenajā muldā, esot lietojams acu kaišu ārstēšanai. Pateicībā par dziedināšanos akmens muldā metuši sīkas monētiņas. Šī tradīcija saglabājusies līdz pat mūsdienām. Par citiem seniem ritiem liecina melnā, ogļainā zeme akmens pakājē. Nelielie arheoloģiskie izrakumi parādījuši, ka te kādreiz zemē ierakti organiskas izcelsmes ziedojumi. (Urtāns, J. (1990). Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi). No Gulbīšu iedzīvotājas A. Dūmiņas-Heidokas stāstījuma 2011. gada 6. jūlijā (pierakstīja I.Kucina, A.Klepers): „Tālāk ir bijusi Jurģu baznīca, no kuras palikuši daži akmeņi. Ir meklētas zīmes par baznīckalnu, bet nekas līdz šim nav atrasts. Iepriekš Gulbīšos dzīvojis mežsargs ar māsām. Viņiem bijusi arī kalpone — veca sieva, kas stāstījusi, ka katru svētdienu mežsargs ar māsām gājis uz baznīcu mežā.”
Pievilcība
Iespaidīga lieluma akmens. Saplaisājis, akmens vidū iedobe, labi saskatāma, aizpildījusies ar lietus ūdeni.
Pieejamība
Norādes zīmju nav; objekta atrašanai lieti noderētu kāda vietējā gida palīdzība, kurš pārzina teritoriju un zina akmens atrašanās vietu vai GPS ierīce. 3 km attālumā no akmens pie Plāņu-Bābēnu ceļa ir norādes zīme uz Gulbīšu mājām un arī Latvijas valsts Mežu ceļa nosaukums “Gulbīšu ceļš”. Ejot uz akmeni no D puses, takas sākumā ir Latvijas Valsts mežu 31|32 kvartāla plāksne. Tas ir pie meža ceļa, kas tālāk ved uz Geides purvu. Līdz akmenim var nokļūt, ejot ap 700 m pa uzartu stigu (vietām purvaina) un no tās uz A ~100 m gar grāvi (grāvis kā aptuvens orientieris, jo akmens atrodas vēl nedaudz dziļāk skrajā mežā no tā).
Infrastruktūra, menedžments, ērtības
Speciāla labiekārtojuma vai apmeklētājiem domātas infrastruktūras nav. Nav arī veikti nekādi speciāli apkārtējās teritorijas labiekārtošanas vai uzturēšanas darbi – vien blakus notikusi mežistrāde.
Informācija uz vietas
Informatīva stenda nav. Informāciju sniedz un ceļu uz akmeni parāda Gulbīšu māju saimniece Skaidrīte Aina Dūmiņa-Heidoka (Gulbīšu mājā dzīvo kopš 1961. gada, bijusi mežzine).
Kapacitāte
10 – 40
Publicitāte
Zināms
Juridiskais statuss
Valsts īpašums
Komentāri
No A. Dūmiņas-Heidokas stāstījuma: „Tālāk ir bijusi Jurģu baznīca, no kuras palikuši daži akmeņi. Ir meklētas zīmes par baznīckalnu, bet nekas līdz šim nav atrasts. Iepriekš Gulbīšos dzīvojis mežsargs ar māsām. Viņiem bijusi arī kalpone — veca sieva, kas stāstījusi, ka katru svētdienu mežsargs ar māsām gājis uz baznīcu mežā. Pati Gulbīšu māja celta 1874. gadā (atzīme uz mājas pamatiem).
