Papildmateriāli:
- Rekomendācijas seno svētvietu apsaimniekošanai: Rīgas plānošanas reģions
- Projekta “Kulta identitāte” tūrisma karte
Vieta ar nosaukumu Jāņkalns Rozēnu pagastā parādās jau E. Kurces seno kulta vietu sarakstā (Kurtz, 1924., 56, Nr. 74). Novadpētniece E. Kristapsone 1994. gadā izteica pamatotu domu, ka šī vieta identificējama ar Jānķalnu pie Graudiņu mājām Īģes upes kreisajā krastā, kas gan ir saukts par Jāņkalnu, gan arī tajā ir svinēti Jāņi. Jāņkalns, kas atrodas aiz graviņas ap 150 m uz DA no Graudiņu māju sabrukušās rijas (mājas tiek izmantotas kā vasaras māja), ir paliksnis starp Īģes upi un tajā ietekošu strautu ar tā veidoto gravu. Jāņkalns attiecībā pret Īģes upi ir ap 15 m augsts, stāvs. Uz citām pusēm tas ir zemāks, pret sāngravu — ap 7–8 m augsts. Kalna virsma ir izteikti plakana, ar straujām pārejām uz abām nogāzēm, kas varbūt veidojušās kā apbrukumi. Kalns ir orientēts ZZA–DDR virzienā, virspusē tas ir ap 40 m garš un ap 20 m plats. DDR galā ir sena, pasekla aizaugusi smilts ņemšanas vieta; pretējais gals nedaudz erodē arī tagad, jo pa šo nogāzi un pāri kalnam ved mazlietota zvejnieku taka. Kalns apaudzis kokiem, pārsvarā jaunām eglēm; pret Graudiņiem ir vairāki lieli bērzi. Zemes sastāvs — smilts, kas virskārtā ir pelēcīgāka.
Šķiet, ka laikos, kad Jāņkalns un tā tuvākā apkārtne nebija aizaugusi kokiem, no kalna pavērās plašs skats. Graudiņu līcī lejpus Jāņkalnam rīkotas citas lustes. Augšpus Jāņkalnam tajā pašā Īģes krastā atrodas Graudiņu Velna ala.