Turaidas Elka kalns, kas vairāk tiek saukts par Rata kaktu vai Rata kalnu, kā tiek apzīmēta arī plašāka augstiene Gaujas labajā krastā, literatūrā minēts jau kopš 19. gs., bet Rata kaktu, apzīmējot to par „pilskalnveidīgu darinājumu”, 1946. gadā plašāk aprakstīja K. Rozītis. Jau Kopš 19. gs. beigām apliecināts, ka cits šā kalna nosaukums bijis Elka kalns, kas liecina par tā sakrālo raksturu. Minēts, ka šis kalns it kā kādreiz saukts arī par Svēto vai Dieva kalnu. Šeit Gaujas senkrasta malā ir divas zīmīgas vietas, kas dažādos aprakstos ir tā sajauktas, ka šobrīd vairs nav iespējams pateikt, uz kuru tieši attiecas nosaukums Elka kalns. Viena vieta ir tagad par Taurētāju kalnu sauktais izcēlums, bet otra, kas atrodas augstāk līdzās augstienes plato, norobežota ar sāngravu, tagad tiek saukta par Rata kalnu. Ticamāk, ka ar sakralitāti saistāmā vieta ir tagadējais Taurētāju kalns, kas šo nosaukumu guvis kā sena novērošanas vieta. Tas ir Gaujas senielejas, Vikmestes upītes gravas un tās sāngravas norobežots paliksnis, kura DR stūrī ir vieta ar mākslīgā apdarinājuma pazīmēm. Zemes stūris šaurākajā vietā no plakuma puses norobežots ar 2–3 m dziļu grāvi, kurš iesliecas arī kalna nogāzēs, un vairāk nekā metru augstu valni, kura priekšā ir vēl otrs aizmilzis grāvis. Citas nogāzes jau no dabas ir stāvas un vairākus desmitus metru augstas, tāpēc tās īpaši nav stāvinātas. Gareni ieapaļais, kopumā izlīdzinātais, lai arī grubuļainais plakums ir ap 30 x 10 m liels. Tā DA malā ir liela postījuma bedre. Viss plakums, grāvji un vaļņi ir cilvēku nostaigāti un zaudējuši augsnes kārtu. K. Rozītis 1946. gadā rakstīja, ka Rata kaktu norobežo divi vaļņi un divi divus metrus dziļi grāvji, kas jau toreiz K. Rozītim likās pielīdzināti. Līdz mūsdienām vaļņi un grāvji acīmredzot ir vēl vairāk pielīdzināti, jo pāri plakumam un vaļņiem ved tūristu iestaigātas takas. Šī vieta tiek skaidrota gan kā pilskalns, gan soda vieta, gan svētvieta, kas, iespējams, viens otru neizslēdz, bet attiecas uz atšķirīgiem laikiem. (Urtāns, 1995)
Pāri Taurētāju kalnam ved norādītā gājēju taka, un tas ir visai nostaigāts. Uz kalna ir izbūvēta nojumīte ar soliņu, uzstādīta informatīva plāksne, kur kalna iespējamā sakrālā nozīme netiek norādīta. Augstāk pa nogāzi, bet jau noteiktā attālumā no Taurētāju kalna ir Rata kalns, uz kura arī ir informatīva zīme ar tekstu, kur nekas nav teikts par tā sakrālo raksturu. Rata kalns ir gājēju stipri nostaigāts. Starp abiem kalniem Gaujas senielejas nogāzē uzbūvētas trepes.
Projekta “Kulta identitāte” arhīvs
