Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Vidzemes
Novads: Cēsu
Pilsēta: Cēsis
Citas norādes uz atrašanās vietu
Cēsīs, Atpūtas ielas galā, Gaujas nacionālajā parkā
Koordinātes
lat=57.303310129229, lon=25.234339025846
57° 18′ 11″ N, 25° 14′ 3″ E
Apraksts
Svētavota ala ir pirmā Latvijas ala, kas minēta zinātniskajā literatūrā. Jau 1764. gadā to aprakstīja vācbaltu etnogrāfs G. F. Millers. Viņš rakstīja, ka DA no Cēsīm no kādas smilšakmens nišas iztek avots, kas jau kopš pagānu laikiem ir iemīļota upurvieta un ko vēl tajā laikā māņticīgie zemnieki savās slimībās apmeklējot (S. Laime, 2009). 1972. gadā veiktie mērījumi liecina, ka alas dziļums ir 13 m, platums 4 m — tā sākas ar lielu nišu, kuras augstums ir 4,7 m. Dziļāk pa labi klintī stiepjas līka plaisa, kuras augstums ir 3 m un platums 1 m. Neliela eja ir arī nišas kreisajos sānos (alas.lv, 2009b, ER). Ziemā neaizsalstošais Svētavota ūdens satur daudz dzelzs savienojumu. Tas izplūst no 88 m dziļuma gaišā smilšakmeņu iezī. Tagad svētavots atrodas privātā teritorijā, un 2000. gadā zemes īpašnieks alu ir aizbūvējis, bet avota ūdens tiek pārdots. Grava ir labiekārtota (alas.lv, 2009b, ER; SIA Amber Storm, 1993–2011, ER). Tuvumā Cīrulīšu dabas taka, Līgavas (sarkanā) ala, Spoguļu klintis un Cēsu pilsēta.
Stāstījums
Neskatoties uz to, ka Svētavots ar alu bija slavena svētvieta, folkloras pierakstos tā nav nokļuvusi. Tomēr ar 18. gs. zinātnieku aprakstiem pietiek, lai alu varētu iekļaut ar dziedniecību saistīto Latvijas kulta alu kategorijā (S. Laime, 2009). Stāsta, ka ūdens dziedējot kaulu sāpes, acu vainas (SIA Amber Storm, 1993–2011, ER).
Pievilcība
Objekts vizuāli pievilcīgs un sakopts, labiekārtots (lai gan sākotnēji teritorija šķiet mazliet pārblīvēta ar dažādiem ne sevišķi vienotiem elementiem, kurus vieglāk skatīt un uztvert kā atsevišķus objektus / vides elementus). Ir iesaistīts tūrismā — maksas objekts. Avota spēka iegūšanas rituāls kā objekta apskates kulminācija (nav ziņu, vai tam ir autentiska/sena izcelsme vai tas ir drīzāk mārketinga rīks tūristu piesaistei).
Pieejamība
Ir divas norādes zīmes: pirmā pie ceļa pagrieziena un otrā pie mājām (tur arī norāde par maksas objektu un īpašnieku kontakti). Ar auto var piebraukt līdz pat māju pagalmam, kur lielāks laukums tās novietošanai. Pati Svētavota ala nav pieejama — tai priekšā norobežojums un koka durvis, kā arī zīme „Sanitārā zona”. Pie Svētavota ir suns, piesiets (acīmredzot sargā, lai teritorijā neienāktu cilvēki no otras puses). Uz gravu pie Svētavota ved plaši izbūvētas dolomīta kāpnes.
Infrastruktūra, menedžments, ērtības
Objekts ir labiekārtots un tiek uzturēts ļoti labā stāvoklī, pieejams par maksu. Tāpat par maksu pieejami vairāki saistīti papildpakalpojumi. Labiekārtošanas darbus 2000. gadā iesācis vēl bijušais māju saimnieks, un tos turpina joprojām šā brīža saimnieki. Ir atpūtas vietas — kamīni, lieli koka galdi un soli. Lejup uz gravu ved akmens kāpnes. Visas takas izliktas ar akmens plātnēm.
Informācija uz vietas
Informāciju uz vietas sniedz 85 gadus vecā Vizma Rubene (strādā par gidi no pirmdienas līdz trešdienai, kamēr saimnieki nav uz vietas Cēsīs). Dzīvo nelielā mājā blakus zemes īpašnieku mājai jau kopš 25 gadu vecuma, ir pieredzējusi laiku, kad teritorija ap avotu nebija labiekārtota. Visi labiekārtošanas darbi veikti pašu rokām un ar pašu finansējumu (daļēji arī no cilvēku atstātajiem ziedojumiem pie avota enģeļa skultptūras un ieejas maksām). Informācijas stenda nav.
Kapacitāte
41 un vairāk
Publicitāte
Populārs
Juridiskais statuss
Privāts
Komentāri
Ir pārfotogrāfēts attēls (I.Kucina) ar alas iekšpuses izskatu mūsdienās (alā tikt šobrīd nevar). Ir arī nofotogrāfēts dokuments, kas apliecina Svētavota dziedniecisko spēku (I.Kucina). Otra nosaukuma izcelsme „Dzelzs vārti” saistīta ar ūdens augsto dzelzs saturu.
Pielikumi
