Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Rīgas
Novads: Babītes
Pagasts: Babītes
Citas norādes uz atrašanās vietu
Apdzīvota vieta Egles, pie Rīgas–Jūrmalas šosejas
Koordinātes
lat=56.9616666667, lon=23.8630555556
56° 57′ 42″ N, 23° 51′ 47″ E
Apraksts
Baznīckalns ir no plašas apkārtnes labi saskatāms izcēlums līdzenajā jūras, Babītes ezera un Lielupes veidotajā zemienē. Šī daudzstūrainā neregulāras formas smilšu kalna caurmērs pārsniedz 100 m. Augstāka tam ir A un R mala. Uz citām pusēm nogāzes ir nolaidenākas. Laika gaitā kalnā ir radušās dažāda veida bedres, piemēram, I un II Pasaules kara laika rakumi, kas mūsdienās daļēji aizlīdzināti, līdz ar to Baznīckalna virsma ir nelīdzena. Nelīdzenumi varētu saistīties gan ar kalna dabisko veidojumu, gan vēlāku laiku rakumiem. Par kalnu fiksēti nostāsti un nostāstu fragmenti, kuru galvenais motīvs ir par kalnā nogrimušo baznīcu. Pēc citiem nostāstiem kalnā Dievu lūguši zem klajas debess; kalnā vēl pirms I Pasaules kara bijuši redzami agrāk par svētkokiem uzskatītu koku celmi. Pie Baznīckalna ir senas mājas ar mitoloģisku nosaukumu Pērkoni. Vairākas teikas stāsta par netālā Babītes ezera izcelšanos, tajā nogrimušo pili u.c. Babītes ezera teikās minēta vecena Baba, kas Dievam upurējusi tikai vecos un slimos lopus, tāpēc Dievs uzsūtījis negaisu, kas viņu noslīcinājis. Baznīckalna tuvumā pie Strēlnieku mājām ir Babītes pilskalns – iespējams, Rīgas arhibīskapa būvētās Babītes koka pils vieta – un arī citas arheoloģiski zīmīgas vietas. Baznīckalns, kam nav konstatējamas ar tā sakralitāti saistīti mākslīgi pārveidojumi, apaudzis kokiem, pārsvarā priedēm, kurām apakšā ir pamežs. Mūsdienās Baznīckalnu no visām pusēm ietver privātmāju apbūve.
Stāstījums
„[…] Par šo kalnu vērtīgas ziņas sniedza Strēlnieku māju vecais saimnieks. Tāpat kā pilskalnu no sen gadiem šo vietu dēvējot par „Baznīckalnu”. Agrāk kalnā stāvējusi baznīca, kura nogrimusi. Vēl pirms kara kalna kraujas malā varēts redzēt lielas, vecas liepas, kuras augušas dienvidu austrumu kraujā. Celi vēl stāvējuši ilgi. Tie bijuši svētie koki. […] Teika stāsta, ka šai kalnā baznīca senlaikos nogrimusi. […]” (Nedatēts A. Gusara pēckara laika ziņojums. Glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta arhīvā.)
Pievilcība
Neatraktīvs
Pieejamība
Piebraukšana laba, bet pieejams caur/gar privātmājām no dažādām pusēm
Infrastruktūra, menedžments, ērtības
Nav
Informācija uz vietas
Nav
Kapacitāte
0 – 9
Publicitāte
Nezināms
Juridiskais statuss
Valsts īpašums
Komentāri
Visapkārt Baznīckalnam ir privātmāju apbūve un par Baznīckalnu kā kultūras pieminekli neliecina nekādas norādes ne pie Baznīckalna, ne arī netālās Rīgas – Slokas šosejas malā. Gar kalna pakāji daļēji tajā iegraužoties celtas dažādas saimnieciskās būves; citviet pa kalna pakāji uzbūvēta sēta, kas norobežo privātīpašumu no kalna. Baznīckalns nelielos apjomos tiek izmantots arī kā nelegāla izgāztuve. Apmeklējuma brīdī kalna malā bija izgāzti smirdoši dzīvnieku kauli. Pašā Baznīckalnā var nokļūt no vairākām pusēm, tomēr tad ir jāzina vietējo privātmāju, to sētu izvietojums un norobežojumi.
