Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 2388). Valkas novada Trikātas Atpiļu sētā. Valsts aizsargājamo dižkoku sarakstā tas iekļauts 1977. gadā. Apkārtmērs 8,03 m, vecums 400 gadu. (G. Eniņš. 2008. 100 Dižākie un svētākie). Tuvumā Trikātas evaņģēliski luteriskā baznīca, Trikātas mācītājmuiža, Trikātas viduslaiku pilsdrupas, Silvas dendrārijs, Vijciema čiekurkalte. Teritorijā vienuviet atrodas vairākas senvietas (Atpiļu ozols, akmens kas tiek saukts par Upurakmeni, vairāki lieli akmens krāvumi, senkapu vietas). Uz Upurakmeni ved ozolu aleja, un blakus ir laukums, kas, iespējams, bijis pulcēšanās vieta pie Upurakmens. Upurakmenim ir iebode, kurā joprojām ir vairākas nu jau apsūbējušas monētas, gan santīmi, gan igauņu centi. Blakus dīķim ir lieli interesanti akmens krāvumi.
No seniem laikiem Atpiļu ozols tiek saukts par Upurozolu. Vēl 19. gs. septiņdesmitajos gados vecie apkārtnes iedzīvotāji Atpiļu Upurozolam ziedojuši naudu, prievītes un citas sīkas lietiņas. Apkārtējos tīrumos tajos laikos atrasti vairāki ordeņa laika naudas gabali. Šis Upurozols saistāms ar Ziemeļvidzemē plaši izplatīto mājas garu pielūgšanu. (J. Urtāns. Latvijas senās svētnīcas. 1993)
Izņemot norādes zīmi māju iebraucamā ceļa sākumā, citu rakstisku informācijas avotu nav. Par teritoriju un senajām kulta vietām izstāsta Atpiļu saimnieks Rihards Circenis (viņam pieder arī blakus esošās mājas „Irbītes”). Ir nostāsti, kurus stāstījuši bijušie saimnieki pašam R. Circenim.
Atpiļu saimnieks tāpat kā iepriekšējie saimnieki pret kulta objektiem izturas ar pietāti — bijušā saimnieka vectēvs teicis, ka „kapā apgriezīšoties”, ja teritorijā tiks izkustināts kaut viens no akmeņiem. Tas arī nav darīts. Objekti vien sakopti un teritorija ap tiem labiekārtota. Atpiļu saimnieks Rihards Circenis (tel. nr. 26535467).
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.