Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Zemgales
Novads: Aknīstes
Pagasts: Aknīstes
Citas norādes uz atrašanās vietu
Dienvidsusējas labā krasta pietekas Radžupes (21 km gara) lejtecē, kreisā krastā, 1 km uz ZA no Aknīstes, pretim Kaļķucepļu mājām, ap 2 m virs upes līmeņa.
Koordinātes
lat=56.169840, lon=25.769520
56°10’11.4″N 25°46’10.3″E
Apraksts
Ala mākslīga, 5 m gara, 1.2 m augsta un līdz 5,1 m plata, ar pazemes telpas platību 13 kvadrātmetri. Izlauzta iegūstot iežus kaļķucepļu vajadzībām, domājams tas paveikts 19.gadsimtā. Velna alas nosaukums visticamāk diezgan jauns – radies 20.gadsimtā. Ir pat uzskats, ka tas iegājies apritē 1990.gados un ir bērnu izdomāts. Vismaz nostāsti radušies tieši tad, jo nekādu seno teiku un nostāstu par šo alu nav.
Stāstījums
Alā 1.pasaules kara laikā un padomju represiju gados slēpušies cilvēki. Diemžēl Velna alas nosaukums ir jaunlaiku izdomājums, tā nav uzskatāma par seno kulta vietu. Velna alas nosaukums pirmoreiz publicētā materiālā atrodams 2001.gadā (tūrisma buklets “Zemgale, izdevusi Bauskas rajona tūrisma asociācija).
Pievilcība
Vidēja.
Pieejamība
Samērā viegli pieejams.
Infrastruktūra, menedžments, ērtības
Norāžu zīmes vairākās vietās. Pie alas labiekārtojums – pieejas kāpnītes un margas gar upes krasta malu. Norādēs tiek lietots “Velna alas” nosaukums. Izveidota neliela atpūtas vieta ar koka soliem un galdu, ugunskura vietu. Ceļotāji šai ainaviskajā vietā var atvilkt elpu, apēst līdzpaņemto ēdienu. Pašā Aknīstes centrā pieejama cita infrastruktūra – veikals, kafejnīca, apskates objekti.
Informācija uz vietas
Pie pašas alas informācijas par Velna alu nav, ja neskaita vairākas norādes zīmes. Aknīstes novadpētniecība smuzejā darbinieki var sniegt vairāk informāciju par alu.
Kapacitāte
0 – 9
Publicitāte
Zināms
Juridiskais statuss
Privāts
Komentāri
Atsegums pie alas 15 m garš un līdz 2 m augsts. Iespējams ala varētu būt arī dabiskas izcelsmes (sufozijas pirmsākumi vai dabiska plaisa), bet nesenos laikos mākslīgi paplašināta laužot dolomītus. Plašāk pazīstama ala kopš 1974.gada, kad tās foto publicēts M.Kundziņa foto albūmā “Latvijas upes”, bet senākā zināmā fotogrāfija ir no 1929.gada vasaras (tā glabājas Aknīstes Novadpētniecības muzejā, un alas aprakstā nav minēts Velna alas nosaukums). Garākā ala Zemgales plānošanas reģiona teritorijā un Sēlijā.
