Atrašanās vieta
Valsts: Latvija
Reģions: Kurzemes
Novads: Dundagas
Pagasts: Dundagas
Citas norādes uz atrašanās vietu
Mežu masīvā starp Puzi un Dundagu, ap 3 km no Virpes–Blāzmas ceļa, meža stigas līkumā, tā ārējā malā, egļu mežā. Akmens atrodas faktiski uz robežstigas starp bijušo Ventspils un Talsu rajonu.
Koordinātes
lat=57.4230555556, lon=22.0933333333
57° 25′ 23″ N, 22° 5′ 35″ E
Apraksts
Izcils dabas piemineklis biezos Ziemeļkurzemes mežos. Diemžēl viens no Latvijas visvairāk postītajiem dižajiem akmeņiem. Kādreiz tas bijis lielāks, nekā mūsdienās apskatāms. Jau nezināmos laikos šķelts ar ķīļiem. Atšķelti divi lieli gabali un vismaz trīs mazāki, kā arī vēl sīkas atlūzas, un, domājams, ka pa kādam gabalam no akmens ir arī aizvests prom. Sarkanā lielkristāliskā granīta akmens kopējais apjoms to ierindo starp 30 Latvijas ievērojamākajiem akmeņiem. Akmens tilpums 40 kubikmetri, apkārtmērs 17,3 m, augstums 3,3 m.
Stāstījums
Par to, ka akmens kādreiz bijis lielāks, liecina tā apraksts no 20. gadsimta pirmās puses (E. Jansons. Dabas pieminekļi Latvijā. // Latvijas zeme, daba, tauta. II sējums, 1936., 324. lpp.): „5. Dižakmens, laukakmens (granīta bluķis) Ventspils apriņķa Dundagas pag. mežsarga Akmeņkalna apgaitā, purvainā mežā. Akmens apkārtmērs 32 m, augstums 3 m, tas pieder pie vislielākajiem laukakmeņiem Latvijā, bet saplīsis 3 daļās. Dabas pētnieks G. Eniņš 1990. gadu sākumā akmeni apraksta tēlaināk: „Dižakmens ir saplīsis, laikam gan saplēsts, vairākos gabalos. Pats galvenais akmens gabals ar zibens bultai līdzīgu, sprīdi platu zigzaga plaisu ir pāršķelts divās daļās. Divi lielie bluķi atsviesti stigas pretējā pusē, un lēvenis sīkāku šķembu vāļājas pie viena sāna. Vai te būtu ārdījies pats nelabais? Pie akmeņa zemē stāv sadrupusi nezin cik gadus veca koka plāksne „Robežakmens „Velna pēda””. Pašam velnam nu gan savs akmens nebūtu jāposta. Postītājs varētu būt vienīgi cilvēks vai pērkons. Bet kā tad ar pašu pēdu? Iecirstas pēdas (ne Velna, ne cilvēka) tur neatrast. Varbūt šī pēda izpostīta tad, kad akmeni sašķēla vairākās daļās?” Akmens tiek pieskaitīts senvietām, pamatojoties uz tā mitoloģisko nosaukumu.
Pievilcība
Izcila
Pieejamība
Samērā viegli pieejams. Ir norādes zīmes „Velna pēda” no Ventspils puses — viena pie akmens, otra — 3,1 km attālu, pie Virpes–Blāzmas ceļa, pie stigu krustojuma, kur jānogriežas, lai nokļūtu pie dižakmens. Visērtāk akmenim piekļūt pa ceļiem un stigām no Ventspils novada puses, savukārt no Dundagas puses — diezgan sarežģīti.
Infrastruktūra, menedžments, ērtības
Teritorijā ir veikti ceļu labiekārtošanas un uzturēšanas darbi. Pirms objekta uz lielceļa un pie objekta ir brūnās tūrisma zīmes „Velna pēda”. Objektā ir izveidots „geocaching” slēpnis geo-tūristiem.
Informācija uz vietas
Informatīvā stenda nav
Kapacitāte
10 – 40
Publicitāte
Populārs
Juridiskais statuss
Valsts īpašums
Komentāri
Akmeņkalnu Velna pēdas akmens ir valsts aizsardzībā kopš 1925. gada. Dažkārt saukts arī par Robežakmeni un Vanagu dižakmeni (pēc tuvākās mājvietas — Vanagu mežsargmāju vārda).
You might also like
